1. Izrakto sīpolu nomazgājam, lai zvīņlapu atlauztu, vispirms sameklē ārējo zvīņlapu pie pašas pamatnes. Zvīņlapu saņem pirkstos un nolauž pēc iespējas tuvāk pamatnei. Tālāk atlauž katru nākamo zvīņlapu. Tās parasti ir izkārtojušās spirāliski. Ja sīpolam atlauž 2-3 zvīņlapas, sīpols to nejutīs. Ja atlauž 13 zvīņlapu, tad ziedēšana nākamajā sezonā būs vājāka. Sīpolam var nozvīņot 2/3 zvīņlapu un atstādīt tikai serdenīti.
2. Pavairošanai izvēlamies lielākās veselās zvīņlapas bez plankumiem.
3. Vēlāk zvīņlapas rūpīgi skalojam ūdenī un paturam tumši-rozā kālija permanganāta šķīdumā 20 -30 minūtes., var izmantot arī jebkuru citu fungicīdu.
4. Lai paaugstinātu pavairošanas koeficientu ,papildus zvīņlapas var paturēt cirkona, epīna vai dzintarskābes šķīdumā 12 – 16 stundas.
5. Tālāk zvīņlapas pamatīgi nosusinām un ievietojam polietilēna maisiņos, pārkaisot tās ar viegli mitru substrātu (kūdra, perlīts, sfagnu sūnas), vai smiltis. Var vienkārši ievietot zvīņlapas maisiņos, nekaisot neko.
6. Cieši aizsienam maisiņus ar zvīņlapām un liekam glabāšanai tumšā telpā uz 6 -7 nedēļām. Glabāšanas temperatūrai jābūt 22 -23 grādi C.
7. Pēc šī laika vēl 4 nedēļas nepieciešams uzturēt glabāšanas temperatūru 17 -18 grādu C.
8. Kad pie zvīņlapu pamatnēm parādās mazi sīpoliņi, tos var stādīt. Ja uzreiz nav iespējams iestādīt, tad līdz stādīšanai glabājam 4 grādu temperatūrā.
9. Tās zvīņlapas, ko mēs novācam rudenī, būs gatavas stādīšanai kastēs siltumnīcā vai citā gaišā telpā februārī – martā. Stādus augsnē paliekošā vietā izstādām maijā – jūnijā.
10. Ja jūs esiet darbojušies ar pavairošanu pavasarī, tad sīpoliņus kopā ar zvīņlapām var stādīt atklātā laukā uzreiz.
