Attiecības ar cilvēkiem ne vienmēr veidojas tā, kā mums gribētos. Iedomājieties: jūs stāvat aci pret aci ar cilvēku, kurš burtiski vārās no dusmām un kliedz uz jums; un viss, ko jūs vēlaties – atbildēt viņam ar to pašu. Bet, kliedzot atpakaļ jūs nekādi neuzlabosiet situāciju. Kā gan saņemt sevi rokās un noturēties? Pastāv daži risinājumi, un tikai viens no viņiem ir pareizais.
- Aspiest savas dusmas. Viennozīmīgi slikta doma. Šajā gadījumā jūs vienkārši caur zobiem norūksiet :”Viss ir kārtībā” un mēģināsiet turpināt darīt savas lietas. Jūs noslēpāt dusmu izvirdumu no apkārtējiem, bet kas notiek jūsu galvā? Tur ir īsta vētra. Savas dusmas apspiest nedrīkst.
- Izlikt savas dusmas uz citiem. Konstruktīvi izteikt savu neapmierinātību, bez šaubām, var, bet izlikt savas dusmas uz sarunbiedru gan nevajag – jūsu dusmas pieaugs kā sniega kupena, ar katru pateiktu vārdu. Dusmu uzjundīšana un izlikšana tikai pastiprina emocionālo sprādzienu.
- Novērsties un pārvērtēt situāciju. Jā, ir diezgan sarežģīti novērsties, ja kāds histēriski kliedz tieši sejā. Tomēr ir viens veids.
Vēlreiz sīki iedomāsimies situāciju: kāds stāv dažus centimetrus no jums un kliedz jums sejā ar visu spēku. Jums ļoti gribas atbildēt ar to pašu vai arī kārtīgi piespiest “sarunbiedru” pie kaut kā.
Bet, ja es jums pateikšu, ka šis cilvēks vakar zaudēja savu māti? Vai arī, ka viņš pārdzīvo smagu šķiršanos un vakar viņam atņēma vecāka tiesības? Jūs, visticamāk, neuztvertu viņa dusmas tik tuvu pie sirds, bet iespējams, pat justu līdzi.
Kas mainījās? Nekas taču! Vienkārši priekšvēsture, kuru jūs tagad sev izstāstījāt, pamainīja jūsu skatu uz šo situāciju. Tiko kā jūs mainiet savu priekšstatu par situāciju – smadzenes izmaina jūsu emocijas attiecībā pret to.
Tagad atlicis pēdējais solis – piedot. Un tas nepieciešams jums, nevis jūsu sarunbiedram. Turēt uz kādu ļaunu prātu ir tas pats, kas dzert indi pašam, domājot, ka nomirs kāds cits.
avots: AdMe.ru
