Lai gan strīdi par kofeīnu ir bijuši vienmēr, jaunākie zinātniskie pētījumi liecina, ka, piemēram, viens no galvenajiem kofeīna avotiem – kafija ir veselīgo un ieteicamo produktu sarakstā. Aptaujājot ekspertus, atklājās vairākas nianses, ko mēs par kofeīnu un arī kafiju līdz šim nezinājām.
Pirms dažiem gadiem Latvijas Ārstu biedrības un SKDS veiktais pētījums par Latvijas iedzīvotāju kofeīna saturošo pārtikas produktu patēriņu rādīja, ka Latvijā pieaugušajiem galvenais kofeīna avots ir tēja un kafija, savukārt jauniešiem – tēja, kam seko šokolāde un kakao, tikai trešajā vietā atstājot kolas tipa dzērienus. Savukārt kofeīna patēriņš ikdienā sniedzās tālu zem Eiropas vidējiem rādītājiem: 285 mg dienā pret, piemēram, Austrijas 348 mg dienā.
Uztura eksperts Andis Brēmanis uzskata, ka lielākā daļa no pieaugušajiem lieto kofeīnu saturošus pārtikas produktus paša rituāla un procesa dēļ, baudot garšas nianses un izmantojot to kā iemesls komunikācijai ar citiem cilvēkiem. Katrs cilvēks atrodot savu kofeīna avotu – kafija, tēja, šokolāde utt. Ja mēs dzīvotu naturālā saimniecībā, mēs varētu iztikt bez kofeīna, jo mums jau neaugtu ne kafijas koki, ne tējas krūmi. Cilvēks ir iemācījies šos augus audzēt un iegūt kofeīnu, kā arī sintezēt to ķīmiski, piemēram, kofeīna tablešu ražošanai. Kofeīnam ir arī medicīniska iedarbība, ne tikai garšas un rituāla nozīme. Katram ēdienam pēc būtības jau ir noteikta ietekme uz organismu. Mēs ēdam, lai dabūtu enerģiju, vitamīnus, bet par to jau ikdienā nepiedomā. Tas pats ar kofeīnu – būtu tomēr jāatceras, ka jebkurš kofeīnu saturošs pārtikas produkts dod mundrumu un pārāk aizrauties nevajag.
Kafijā ir kofeīns, savukārt tējā tās pašas formulas kofeīnu pieņemts saukt par teīnu. Arī guarānas augā ir kofeīns un tas tie dēvēts par par guarīnu. Kafijai un tējai jau nav tikai kofeīns, tās satur arī pavadošās vielas – dažādus ķīmiskus savienojumus. Tīrs kofeīns ir tikai kofeīna tabletēs, kam ir specifisks pielietojums, savukārt kolas tipa dzērienos, enerģijas un sporta dzērienos ar kofeīnu tas ir papildus pievienots citām sastāvdaļām. Kakao un šokolāde arī satur kofeīnu, lai gan mazākā daudzumā.
Cita tēma ir dažādu kofeīnu saturošu dzērienu automāti, kā piedāvāto produktu lielākā problēma ir cukura daudzums – ne visi to regulē, līdz ar to liela daļā tādā veidā uzņem pārāk daudz ogļhidrātus. Salīdzinoši lielu šādu dzērienu patēriņu bērnu un pusaudžu vidū uzrāda arī iepriekš minētais SKDS veiktais pētījums par kofeīna un cukura patēriņu Latvijā. Kofeīns ir rūgta viela un tā patēriņu, protams, veicina saldumu pievienošana. Mēs reti kad dzeram kafiju vai melno tēju bez cukura, medus, cita saldinātāja vai saldumiem. Līdz ar kofeīna patēriņš var palielināties.
Jauniešiem ļoti populāri ir kolas tipa dzērieni, kur arī ir kofeīns un diezgan nozīmīgs cukura apjoms. Bērniem savukārt šokolāde un šāda veida saldumi ir ļoti iecienīti, kā patēriņā nozīmīga loma ir tieši vecākiem – viņi nereti piekukuļo bērnus ar tiem, lai panāktu kādu vēlamo darbību.
Ikdienā kofeīna patēriņš nerada problēmas, jautājums ir par daudzumu. Kofeīna pozitīvās īpatnības – stimulē organismu, uzmundrina, miegainību mazina, spēcina sirdsdarbību un muskulatūras tonusu. 300 mg kofeīna dienā pieaugušam cilvēkam ir pieņemams apjoms, pusaudzim – 100 līdz 150 mg, bērniem neieteiktu vispār.
Atkarība nerodas ne no kafijas, ne tējas kofeīna – noteikt ne narkotiska rakstura atkarība. Varētu vairāk runāt par atkarību no paša rituāla vai saldas garšas. Turklāt komplektā ar mazkustīgu dzīvesveidu noteikti tas izraisa problēmas ar svaru. Zīmīgi, ka tiem, kas kofeīnu saturošus dzērienus lieto ievērojami vairāk, piemēram, 5 vai 6 krūzītes kafijas dienā, nereti ir zems vai pazemināts asinsspiediens.
Gastroenterologs, Rīgas Stradiņa universitātes profesors Anatolijs Danilāns stingri pieturas pie apgalvojuma: “Kafija ir labs veselību stiprinošs dzēriens!”. Esot pierādīts, ka kofeīnu saturošā kafija (šķīstošā vai pupiņu – nav nozīmes) stiprina aknas, tās ātrāk dzīst, retāk rodas aknu vēzis, stiprinās sirds-asinsvadu sistēma, normalizējas asinsspiediens. Zinātnieki pēdējos gados atzīst, ka kafija ir labvēlīgāka, veselīgāka nekā tēja. Daudziem cilvēkiem kafija rada nepatīkamas sajūtas vēderā jeb diskomfortu (parasti tā gan ir šķīstošā), bet tie simptomi nav bīstami, tie nepārvēršas jebkādā bīstamā slimībā. Bezkofeīna kafijai vairāk ir garšas nozīme, tajā kofeīna pozitīvās īpašības neizpaužas, līdz ar to šķīstošā kafija ir labāka par bezkofeīna kafiju. Nopietnos pētījumos pierādīts, ka liela daļa cilvēku, kas dzer 3-4 kafijas tases dienā, ir veselīgāki nekā tie, kas kafiju nedzer vispār.
Šokolāde satur daudz ogļhidrāti un A.Danilāns tāpēc apgalvo, ka “nav labi ārstēt sevi ar šokolādi vai kūkām”. Tās ir svētku sastāvdaļa, ne ikdienas turklāt zinātnieki tomēr nav pierādījuši, ka šokolāde būtu jāpievieno veselīgo pārtikas produktu sarakstam. Savukārt kokakolas dzērieni nav inde, tie ir pat noderīgi. Ja ir sāļu zudums organismā, ja ir caureja, tas ir labākais dzēriens. Tomēr visam ir jābūt ar mēru un šie dzērieni nevar būt vienīgie vai galvenie. Tāpat kofeīnu saturošie
enerģijas dzērieni – tie, ko ražo pasaulē labi zināmas kompānijas, ir ļoti rūpīgi pārbaudīti un nav kaitīgi, tiem vienkārši ir sava specifiska nozīme un lietošanā noteikti jāievēro mēra sajūta.
Galvenais ir atcerēties – neviens vēl nav atcēlis sabalansēta, daudzveidīga uztura nozīmi veselības saglabāšanā. Kofeīnu saturošajiem pārtikas produktiem tāpat ir sava loma mūsu ikdienas maltītēs.
