Elpa strauji paātrinās, ieelpotā skābekļa daudzums samazinās, sāk svīst vai trīcēt rokas un kaklā, šķiet kamols, nosprosto elpošanu. Pamats zem kājām sāk grīļoties, un skaidrs ir viens –samaņa tūlīt var tikt kosmiski atvienota un rūpīgi uzturētais ķermenis zaudēs gravitācijas spēlē un izklāsies neglītā pozā uz zemes.
Bailes mijās ar neprātu, saprāts atsakās loģiski sadarboties un, izmisuma klātesamība apņem līdzīgi kā aura. Tik dažādi var būt scenāriji, bet tik neizskaidrojama ir katrreiz izmisuma daba.
Ikdienā mēs pārvaldām lielus informācijas apjomus, esam zinoši savas jomas speciālisti un personības šķautnes spējam izgaismot videi atbilstošā apgaismojumā. Tas vairo godkāri un izteikti glaimo mūsu ego. Ego ir vienīgais, kurš mirst līdz ar ķermeni katrā dzīves noslēguma mirklī, tāpēc tieši ego priecājas par sasniegumiem un uzvarām, jo tas jūtas allaž izsalcis un negausīgs.
Ego mūs dzen attīstīties un apliecināties. Pat situācijās, kad ķermenis signalizē par vēlēšanos laiski atpūsties, iespēja dižoties ego ir kā uzdevums. Darba sporta spēles, izdzīvošanas skrējiens mežā naktī, maratons, riteņbraukšana – ir tik daudz variantu apliecināt savas personības daudzpusību un tēla veidošanas aspekts ir ego galvenais instruments.
Nokavēt darbu, tikšanos, sabiedrisko transportu vai kino seansu. Tas ir dzīves dinamiskā ritma sastāvdaļa un nodeva mūsdienu laikmetam. Temps ir tik straujš, ka cilvēks saviem spēkiem līdzi vairs netiek. Pārvietošanās ar sabiedrisko transportu drīz kļūs par luksusu, jo neprognozējamais laiks, kas jāpavada gaidot pieturā, un vēlāk līgani braucot pa ielām, ir laikmeta dārgākās vērtības zaudēšana. Laiks ir kļuvis par dārgāko lietu aktīva cilvēka dzīvē.
Laika cenu mēs izvērtējam apmeklējot zobārstu, advokātu, astrologu vai jebkuru speciālistu, kurša savu intelektuālo materiālu ir ierēķinājis laika taksē, kuru mums jāsedz, lai gūtu savu interesi vai atbildes. Tādejādi, laika vērtība ir izmisuma cēlonis. Zaudēts laiks vairo izmisumu. Un tas ir neatgriezeniski, jo laika cikls rit tikai uz priekšu. Izmisums mūs dzen paspēt, nenokavēt, iegūt un visu aptvert. Vienīgi katra individuālā kapacitāte apziņas plašumos un emocionālās noturības robežās nosaka iespējas izturēt mirkli bez krišanas izmisumā.
Izmisums ir kā caurums, kā truba, kā aka, kurā iekrīt ieceres un plāni, spēks un entuziasms, enerģija un cerība. Izmisums nograuž labas iestrādes, uzglūnot savā skepsē un neticībā.
Kā sargāt sevi no brīžiem, kad izmisums pārņem ķermeni un, šķiet, veselais saprāts paņem pauzi, lai netiktu iejaukts situācijā.
Izmisums ir pretstats drošībai un stabilitātei, pārliecībai un skaidrībai. Izmisums ir emocionāla spēle mūsu prātā, kad loģika nerod risinājumus.
Apsēdies, aizver acis, elpo. Ir situācija, ir risinājums. Ir problēma, ir atbilde. Tāda ir karmas uzbūve un likumsakarība. Nav izmisuma bez cēloņa. Nav cēlonis bez mūsu piesaistes dotajam aspektam. Tas ir kā uzdevums. Cilvēka pienākums ir nošķirt emocionālā fona nianses, lai varētu atvērt sevī izmisuma būtību un risināt to.
Esmu izmisusi, jo nevaru visu paspēt! Atbilde ir laika plānošanā un prioritāšu pārvērtēšanā.
Esmu izmisusi, jo nevaru iegūt to, ko vēlos! Atbilde ir nepareizā pasūtījumā. Nepareizs pasūtījums, labākajā gadījumā, netiek apkalpots, sliktākajā, tas radītu jaunas problēmas un jaunu karmu. Tādejādi, tā ir daļa svētības.
Esmu izmisusi, jo nezinu, ko vēlos! Apjukums, ko rada pārsātinātā ikdiena un sociāli iluzori aktīvā dzīve rada samaisījumu vēlmēs, kaislībās, vajadzībās, nepieciešamībās un ilūzijās. Grūti ir atšķetināt īstenību. Tas nozīmē, ka jāatgriežas pie savas būtības. Kas atbrīvo būtību? Tumsa, klusums un kailums. Nogulies kails tumšā telpā, klusumā un sadzirdi sevi bez visām maskām un personībām sevī. Tas atgriež īstenību un skaidrību.
Esmu izmisusi, jo man ir tik daudz problēmas. Problēmas rodas, jo cilvēks nesaprot. Neizprot un nemācās. Piedzimstot ir noteiktas situācijas, kas dzīves ceļā būs neizbēgamas, taču ikdienas problēmas rada mūsu prāta samezglotā loģika, kas neļauj izprast lietu būtību un cēloni. Tādejādi ikdienas cīņa ir cīņa ar sekām un tā ir bezgalīga savā dažādībā. Līdz ko cilvēks izgaismo sava dzīves ceļa aspektus, tas izprot savus klupšanas akmeņus un var izsmelt problēmu saknes.
Kāds ir tavs izmisums?
Seko Inesei Dāvidsonei arī sociālajos tīklos:
hennaguru.eu
astrologika.lv
facebook.com/HennaGuru.lv
facebook.com/maghas.tronis
instagram.com/hennaguru.eu/
twitter.com/Henna_Guru
draugiem.lv/hennaguru/
plus.google.com/+IneseDavidsone
