Jau bērnībā mums mācīja nedarīt sliktu: nelamāties, nekauties, nemelot, nezagt u.t.t. Taču, nez kāpēc, mūs nemācīja, ka nedrīkst domāt sliktas domas. Jautāsi: “Kāpēc gan to mācīt, ja neviens, izņemot mūs, nezin, kādas domas ir mūsu galvā?”
Atbilde ir vienkārša – šīs domas rada mūsu darbības algoritmus, vienlaicīgi, esot šo darbību iniciatores. Īsāk sakot, doma – tas ir visa sākums.
Un tieši tāpēc mums jāmācās pareizi domāt un kontrolēt savu domāšanas procesu. Viss pārējais ir otršķirīgs. Un šis ir ļoti svarīgs moments mums visiem. Ir ļoti svarīgi kontrolēt savas domas pastāvīgi, regulāri. Pretējā gadījumā, tās kontrolēs mūs, vienmēr novirzot uz sava, izdomātā ceļa.
Prasme ievest kārtību savā galvā un uzturēt to tīru katru dienu, visu laiku, bez brīvdienām, ir nenovērtējama. Tā ir augstākā pilotāža, ja vēlies gūt apmierinājumu no savas dzīves.
Tā kā viss ir ļoti vienkārši. Bet tikai tiem, kuri reāli sajutuši un noticējuši tam, ka ne visas domas, kas mūsu galvās ir patiešām mūsu. Un tam, ka domas patiešām var vadīt, novirzot tās mums vajadzīgajā virzienā. Vairums cilvēku, par nožēlu, uzskata, ka visam, kas notiek viņu galvās ir tikai viens saimnieks un tas ir viņš pats – šīs galvas nēsātājs. Viņš – arī prasmīgs savas dzīves saimnieks. Bet visas nepatikšanas un nejaucības, kas rodas dzīves ceļā, izdomājuši visādi nejauceņi, kuri dzīvo apkārt un, protams arī – liktenis.
Tālāk, lai nezaudētu savu dārgo laiku, labāk lasīt tikai tiem, kuri sapratuši, ka doma – ir ļoti varena un līdz galam neizpētīta lieta, tajā pat laikā – tā tomēr ir vadāma. Noskaidrosim, kā rodas domas, kā tās attīstās, kā tās rada darbības un saldajā ēdienā – kā tās vadīt.
Un, tā!
Droši vien tavā dzīvē ir bijuši momenti, kad slikts garastāvoklis ir padarījis drūmu visu apkārt, kad smacējis aizvainojums, dusmas, naids, skaudība, neapmierinātība. Bet tieši tāpat ir bijuši brīži, kad gribas apskaut visu pasauli, priecējis katrs nieks un visā redzi tikai labo. Bet vai tu saprati, ka visas šīs situācijas dzimst tieši tavā galvā? Ka notikumu secība soli pa solim sekojusi tavu domu attīstībai?
Situācija:
Pirmdienas rīts. Tu pamosties no modinātāja zvana, ar domu par to, ka jāceļas un atkal jāiet uz savu ienīsto darbu, kur neviens neko negrib darīt, kur priekšnieks ar visu ir neapmierināts, par ko maksā vien kapeikas un arī ceļš uz darbu ir ļoti garš un nogurdinošs – vai nu, spiežoties transportā, vai mēģinot ar automašīnu izkļūt cauri korķiem. Jā un tev vienkārši šis darbs ir neinteresants, tikai rēķini ir jāmaksā un kaut kā jādzīvo – tāpēc vajadzīga nauda. Un jau tagad – pirmdienas rītā, vēl guļot gultā, tu domā: “Kaut ātrāk šī nedēļa beigtos un ātrāk pienāktu brīvdienas!” Starp citu, vakarā atkal vari konstatēt, ka diena atkal nav izdevusies.
Un sāksim ar tavu lūgumu pietuvināt nedēļas beigas.
Vai apzinies to, ka lūdz saīsināt savu dzīvi? Savu vienīgo, neatkārtojamo dzīvi? Padomā par to! Bet, varbūt nomainīt darbu?
Tālāk! Tas, ka tu jau “paredzēji” savas dienas gaitu, saucas pavisam savādāk – nē, tās nav gaišreģa spējas, bet gan programmēšana. “Palaišanas mehānisms” tam, lai viss, ko savā iztēlē esi sazīmējis, realizētos dzīvē. Tikai viena riebīga domiņa, kas radusies sazin no kurienes, pašā rīta agrumā, “palaida” veselu negatīvu domu straumi, kas ar milzīgu entuziasmu zīmē dažādas negartīvas situācijas. Tikai viena vienīga domiņa atvēra durvis tavā galvā veselai lavīnai līdzīgu domu.
No kurienes tā cēlusies?
Iespējams, to tev “pameta” un tu to pieņēmi, pašam nemanot. Tas var notikt, pirms miega, noskatoties vai palasot ziņas, noskatoties kādu izreklamētu grāvēju. Tādu domu ir miljardiem. Pavēro sevi, kas notiek tavā galvā, pēc vakarā noskatītas filmas. Slikti paliek no tāda daudzuma negatīvu domu, kas rada veselu lavīnu negatīvu emociju. Sapratīsi, ka esi nokļuvis naida, neapmierinātības, baiļu un vilšānās varā un tās, kā likums, ņem virsroku pār pozitīvajām emocijām.Tu to vēlies?
Ir vēl viena šķirbiņa, pa kuru ielien nepatīkamās domas un tā ir potenciālā gatavība nosodīt – savu priekšnieku – nejēgu, savu vīru – dzērāju, valdību u.t.t. Lai kas tas arī būtu – garastavoklis uz visu dienu ir sabojāts – ar tālejošām sekām. Šādas situācijas atkārtojas un tadās esam bijuši mēs visi. Un tad ir sajūta, ka tas ir apburtais loks un jūtamies bezspēcīgi un nespējīgi kaut ko mainīt.
Taču tagad, kad esam izanalizējuši situāciju, mēs varam rīkoties jau zinot, nevis taustoties neziņas tumsā. Ja redzi ienaidnieka seju, vieglāk ir ar to cīnīties.
Un tagad mums vajadzētu noformulēt to domāšanas algoritmu, kas cilvēkam palīdzēs pašam apzināti būvēt savu dzīvi.
Pirmkārt, ir jāiemācās filtrēt “ienākošo” informāciju, atsekojot to, kādas emocijas tā tevī rada, par ko liek domāt. Noteikti vajadzētu atteikties no negatīvu raidījumu skatīšanās un klausīšanās, tajā nav nekā vērtīga tev – tā vienkārši piesārņo tavu galvu. Labāk izvēlies attīstošu, pozitīvu, labas emocijas radošu informāciju. Klausies, skaties un lasi to, kas tevī rada prieku, labas emocijas, kas rosina izzināt un attītīties – kā garīgi, tā arī – fiziski.
ĻOTI svarīgs moments: esi gatavs tam, ka tajā brīdī, kad sāki praktizēt šo pozitīvismu un mainīt savu domu gaitu, sliktās domas ne tikai nepazudīs, tās pat aktivizēsies un cīnīies par savu vietu tavā galvā. Ar tām nav jācīnās – tās vajag ignorēt vai nomainīt pret labajām. Kā to darīt?
Piemērs.
Tu ar smaidošu seju, labā garastāvoklī, ieej sava šefa kabinetā, lai paziņotu par laikā labi padarītu darbu, bet pavisam negaidīti, šefs sāk uzvesties kā no ķēdes norāvies suns, sāk tevi apvainot, lai arī tavas vainas tajā nav. Agrāk, vadoties pēc sen zināmiem šabloniem, tu būtu sācis taisnoties, iesaistījies strīdā un pēc tam pavadījis sabojātu dienu sliktā garastavoklī + milzīgu daudzumu negatīvu domu savā galvā. Bet tagad, nomainam domāšanas un darbību algoritmu! Kā atbildi uz šefa vētrainajiem apvainojumiem un dusmām, tu domās viņam nosūti vislabākos vēlējumus, prieku, laimi, jo dusmojoties viņš kaitē sev. Ja sākumā tev ir grūti viņam to piedot un saprast viņu, tad vari izmantot tādu nelielu smieklīgu asociāciju: piemēram, iedomāties viņu, stāvam tavā priekšā vienās apakšbiksēs, vai arī jājam ēzeļa mugurā un dzenot veelu baru zosu. Pacenties nesmieties, lai “nelietu eļļu” ugunī, bet redzēsi, ka tas ir tik vienkārši – neļauties aizkaitinājumam, nepavilkties uz citu cilvēku dusmām un apvainojumiem, brīdī, kad kontrolē savas domas.
Vienmēr, kad jūti piezogamies sliktas domas, uzreiz pārslēdzies uz kaut ko pozitīvu, negaidi, kamēr sabojāsies garastāvoklis, dari to, pirms negatīvā situācija radusies. Un tad neviens nevarēs kontrolēt tavu dzīvi un tā būs tāda, kādu tu to vēlies.
Lai iemācītos kontrolēt savas domas, šis process būtu jāpadara apzināts un tam vajadzīga nemitīga prakse, prakse, prakse. Jātrenē sava uzmanība, cenšoties noturēt to uz kadu konkrētu objektu pēc iespējas ilgāk – un šajā laikā neielaižot galvā nevienu citu, lieku domu. Biežāk koncentrējies uz kaut ko labu, meklē labo visur un visā (sliktais parasti pats “iekrīt” acīs)
Ļoti vienkāršus un saprotamus vingrinājumus koncentrācijas trenēšanai var atrast Anastasijas Novih grāmatās. Īpašu uzmanību vajadzētu pievērst tādām praksēm kā “Krūka” un “Lotosa zieds”.Un atceries, ka viss, kas var sabojāt tavu dzīvi, atrodas tikai tavā paša galvā, tāpēc pacenties šo neredzamo saturu kontrolēt.
Autors: Mags Andrejs Georgevičs
Tulkoja: Ginta FS
