Pienākusi EROTISKO STĀSTU SĒRIJAS 3. daļa, kurā šovakar lasām vasarīgu stāstu par iekāri.
Gribu aizbraukt ar tevi kādā karstā vasaras dienā uz vietu, kur tikai viena pasaule… Kur mežs un pļava… Kur daba valda un visu saliek pa savam. Pavadīt visu dienu ļaujoties saules stariem un vēsajam meža ezera ūdenim, gulēt smiltīs un runāt par pasauli, gulēt smiltīs un vērot mākoņus, klusējot uz mirkli, kas ilgst dienu, mirkli, kas noved līdz klusam un mierīgam vakaram, kad ēnas kļūst garākas un, kā vienmēr, ūdeņi paliek klusi un silti kā piens, kas uzreiz tā vilina mesties tajā iekšā.
Novakare, silts ūdens, zvaigžņots audums virs galvas, un, kā jau vakarā, visas sarunas kļūst dziļākas, atklātākas, drosmīgākas… Arī acīs arvien vairāk iedegas uguņi…
Visu dienu esam turējušies, ļaujoties tikai skatieniem, viegliem, nejaušiem pieskārieniem un domām. Domām, kas katra galvā. Visa diena esot tik tuvu, sajūtot tavu klātbūtni, redzot kā guļot viegli cilājas tavs vēders no viegliem elpas vilcieniem… Visu dienu redzēt tos pāris auduma gabalus, ko sauc par peldkostīmu, kas nosedz visu pieklājīgi… Visu dienu tas nav traucējis, bet tagad tas sāk tikai iekvēlināt, un novakarē, kaut sarunas vēl arvien turas filozofiski, domas jau sāk aizpeldēt… Par to , kas slēpjas tur? Un kā izskatās tur? Un vēl, un vēl… Un te uz mirkli atkal iznirstu realitātē un ļaujos tikai sarunai, lai pēc brīža sevi pieķertu. Pieķertu savu skatienu , kas slīd pār sakļautajām kājām un atduras. Tik strauji atduras, ka pat galva pieliecas izbaudot… Un skatiens noglāsta vieglā pieskārienā… Un aizslīd atpakaļ. Un tu gandrīz kā sajutusi manu skatienu, nedaudz pavirzi kājas sāņus. Tas liek manam skatienam slīdēt pār tavām kājām vēlreiz, izbaudot maigo ādu, ieslīdot dziļāk starp kājām un virzoties augšup… Līdz atkal atduras pret peldkostīmu. Tas liek pievērt acis nu iztēloties – kā gan tur ir, kas tur notiek, kā tur izskatās, un liek iztēloties kā es… Mmm… Un atkal atlēciens sarunā par šo un to. Viegli un nepiespiesti, it kā nekas nebūtu bijis. Un nav jau bijis. Tas tikai manā galvā, šie slīdošie skatieni, kas cenšas ielauzties dziļāk, cenšas aizkļūt aiz drēbes malas. Jā, lūk, tur, kur tavi pirksti ieslīdējuši… tik ikdienišķi sarunas laikā… nedaudz aiz peldkostīma gar pašu krūšu malu. Tik viegls pašas pieskāriens, un atkal rokas saliktas aiz galvas.
Jau vairākas reizes šodien acis pieplaka tieši pie peldkostīma augšiņas, jo vāļājoties pa zemi saules ietekmē un vieglā rotaļīgumā bija mirkļi, kad tas nedaudz sagriežas, atsedzot kripatu par daudz. Vai atkal stingrāk piespiežas augumam, ļaujot saskatīt krūts gala aprises, kas nedaudz sasprindzis no nemitīgās berzes gar audumu… Jā… Un atkal atpakaļ sarunā.
Kaut vakars, bet karsts. Un paliek karstāks. Un, šķiet, ne man vienam, tāpēc es labprāt atsaucos aicinājumam noskalot dienas karstumu un putekļus. Un tu jau esi augšā un dodies pie ūdens. Es… Es mirkli saminstinos, jo nemanot peldbiksēs ir kļuvis nedaudz šaurāk nekā parasti. Nedaudz, bet gan jau no malas manāmi. Tā arī ir, jo dienas laikā mazāk, bet šobrīd jau izteiktāk var redzēt tā aprises, tā virzienu un apmēru… Jau viegli var saskatīt tā… Mjā… Cerams, tu neredzēji. Vai tomēr jau guļot redzēji, un tādēļ aicināji uz ūdeni, lai atvēsināmies… Un varbūt arī tu sarunā bija tikai daļēji un baudīji šo, ar skatienu slīdot pār to un pakavējoties, un pieskaroties, un iedomājoties kā tu to…
Nu nezinu. Laiks arī man ūdenī, jo tu jau esi iemērkusies un redzama jau tikai līdz pusei. Bet kas par skatu pienākot… Mitrs peldkostīms, kas ciešāk pieguļ, un no dzestrā ūdens krūtsgali šobrīd pavisam noteikti ir stingri, jo tos tik ļoti var… Aaa… Tu esi izsekojusi manam skatienam un mulsi aizgriezies. Tagad tu pavisam droši zini, kas man galvā, tāpēc ienirstu un aizpeldu atvēsināt karsto galvu, karstās domas, karsto …
Apmetis līkumu es atgriežos pie krasta, kur tu vēl arvien mērcējies, baudot zvaigznes virs galvas un mēness gaismu. Es tuvojos tev klusi no muguras. Vēl pāris metri… Vēl sprīdis… Vēl mirklis…
Tu neesi pārsteigta. Tu esi noilgojusies. Visu dienu. Un tagad beidzot sajūti, kā manas rokas skauj tevi, slīdot pār vēderu… Un pieglaužos tev pie muguras… Un tā mēs stāvam ūdenī mirkli, mēģinām izlemt katrs savā galvā, kaut skaidrs, ka alkstam. Un ļaujamies. Tik ļoti ļaujamies.
It nekas vēl nav mainījies, mēs vēl stāvam tāpat, bet sajūta gaisā ir mainījusies, jo tagad tās vairs nav priekšnojautas . Tagad tās ir gaidas, mēmi saucieni, kas tiek sadzirdēti, jo sajūti, ka mani pieskārieni ir kļuvuši maigi un glāstoši. Un tev pārskrien tirpas… Un klēpī iekņudas, jo sajūti…
Tu sajūti, kā atsienu peldkostīmu un atbrīvoju tevi. Tu sajūti skūpstus uz kakla, un pēkšņi, ak cik tas bija strauji… Šī mana roka uz tavas krūts… Ak, Dievs, tik negaidīti… Un tik baudāmi…
Maigs pieskāriens, aptverot gandrīz visu… Un arī otra… Tava galva atgāžas atpakaļ , liekot ķermenim izliekties un krūtīm vēl dziļāk iegrimt plaukstās… Tās viegli glāsta… Manas lūpas meklē tavas… Un tās satiekas, tik alkaini tverot un skūpstot, un pazūdot skūpstā, ik pa brīdim sajūtot , kā stingrāk satveru tavas krūtis, kas dievīgas… Mani pirksti sāk kairināt tavus pasakainos krūšu galus… Tu nespēj neko pateikt, jo kaklā iesprūdis baudas vaids. Un tikai māj man ar galvu, lai turpinu. Ak, cik ļoti gribu skūpstīt tavas krūtis… Un, jā, sparīgi pagriežu tevi ar seju pret sevi, ūdenim palīdzot, paceļu, ļaujot tev savīt kājas ap maniem gurniem, kas, savukārt, ļauj man ieraudzīt pilnībā tavas debešķīgās krūtis… Un ļauj man viegli pieskarties ar lūpām, vieglā skūpstā… Viens, tad vēl, tad vēl viens, pamazām tuvojieties taviem krūšu galiem, līdz beidzot viegls lūpu pieskāriens tam… Viegls, taču liek tev noelsties. Vai arī tas bija no tā ka sajūti , kas man darās tur lejā?… Jo tu tak esi tik cieši piekļāvusies…
Lai vai kas, taču šīs elsas ir kā starta šāviens, un es kāri un nevaldāmi pieploku tavām krūtīm laizot, skūpstot, kņudinot tavus uzbudinātos miesas paugurus… Tavas kājas sakrampējušās ap mani, rokas tur tevi cieši un slīd zemāk, un negaidot satver tavu dibenu.. Ak, tik patīkams, sasprindzis, bet maigs. Tas liek tev salekties un klusi iekliegties. Es tā baudu šos mirkļus, kad elso, kad baudi, tas mani uzbudina visvairāk. Jā, tavas baudas.
Mirklis kņadas un esam nometuši atlikušo apģērbu, un atkal tevi paceļu, un tu apliec savas kājas ap mani, bet šoreiz tu pavisam konkrēti sajūti mani. Sajūti, kā tas berzējas gar tavu klēpi vieglā ūdens ritmā. Sajūti, kā sāc pludot. Gan no ūdens, gan uzbudinājuma… Tu atbalsties pret maniem pleciem, viegli piecelies un lēnām slīdi lejā… Un tas iegulst tevī. Tu ieņem to sevī… Tik dziļi, cik vien tas iespējams. Tu vēl pakusties, un tas ieslīd tevī vēl par kripatu dziļāk…
Mēs aizveram acis un izbaudām šo mirkli. Mirkli klusuma un nekustīguma.
Un tā sēžot tu sasprindzini savas kājas, savu klēpi, un atslābini. Un atkal sasprindzini. Un tās ir vienīgās kustības. Vienīgās sajūtas . Bet, kas par vienreizējumu… Kas par karstuma viļņiem… Taču ūdens… Pietiks tā. Noceļu tevi, un mēs mulsi klusējot izejam krastā. Tu atgulies un izbaudi, kā noslauku tevi… Kā izlemju ieziest tavu muguru ar kremu.
Tu pagriezies uz vēdera un baudas gaidās piever acis. Manas rokas slīd pār tavu muguru , kaklu, dibenu … Mani pirksti ar apļojošām kustībām iespiežas tavā miesā, un tu atkal sajūti spēju siltumu, kas jau uz mirkli bija atkāpies. Mani pirksti slīd zemāk, un tevi pārņem vieglas trīsas. Kad mani pirksti ir starp lāpstiņām, tu atkal sajūti, kā piebriest krūtis. Pirkstiem noslīdot vēl zemāk, caur tevi izskrien siltums, kas sajaucies ar uzbudinājuma straumītēm, un šīs straumes kā neprātīga strāva sāk skriet caur tavām krūtīm, kaklu, seju, lūpām, mēģinādamas izlauzties, bet neatrod ceļu. Kad pirksti skar muguras izliekumu, tevī pamostas kaislīga sieviete. Alkstoša sieviete…
Tad es pievēršos kājām. Mani pirksti ceļo gar kāju sāniem līdzīgi kā liedagā saule, maigi un sildoši. Un mani pirksti ir kā smiltis liedagā, sīki, patīkami, vēsi. Es paņemu vēl kremu, un tu kļūsti kā plastilīns manās rokās.
Tu apgulies uz muguras. Manas rokas turpina ziest krēmu un masēt tavas kājas. Es saliecu tavas kājas ceļos, un manas rokas turpina. Turpina slīdēt no ceļiem uz gurniem padarot gurnus karstus, dedzinošus. Tad mana roka sāk ceļu no gurniem uz kāju iekšpusi un uz augšu uz ceļiem. Tu satraucies pie katra mana pieskāriena. Tu esi kā nogatavojies ābols, kas pilns ar sulu.
Manas rokas maina atrašanās vietu. Kakls. Tās slīd no kakla iedobītes, tad starp krūtīm, pāri vēderam… Pirksti viegli tev pārslīd pāri un tu nodrebi. Ar katru nākamo reizi mani pirksti paliek arvien smagāki un smagāki. Tu kļūsti arvien gaidošāka. Gribošāka. Viena mana roka pārslīd pār krūti, un tu momentā paliec mitra. Slapja. Tu esi tik satraukta. Tik griboša. Tu jau esi man atvērta, pirkstiem, kas jau nemanot ir sākuši slīdēt pār tavu klēpi, kavējoties pie klitora… Ieslīdot starp pavērtām lūpām…
Tu jūti, kā dauzās tava sirds. Šķiet, tā izlauzīsies no krūtīm , kas elsās cilājas. Tu jūti kā, visur pieplūst asinis – lūpām, krūtīm, vaigiem, klēpim… Kā simtiem asins straumīšu grib izlauzties.
Tu jūti savu straujo elpu. Tu jūti manu roku siltumu, kas saplūst ar tevi, manu roku smaržu, kas saplūst ar tevi . Tu jūti manus riņķojošos pirkstus, kas ik pa brīdim aizskar klitoru un liek tev noraustīties… Tu jūti manu skatienu – pētošos, atklāto… Tevi tas mulsina un uzbudina .
Tu jūti manus pirkstus, tad atkal klitoru… Pieskārieni, kas izsauc elsas. Elsas. Elsas…
Tu sajūties kā sieviete. Kaislīga, baudoša sieviete.
Viena mana roka glāsta tavas krūtis, otra spēlējas ar klitoru… Ieslīd uz mirkli pavērtajā klēpī, sajaucoties krēma smaržai, tavai smaržai, baudas smaržai…
Klēpis pamazām tuvojas… Vēl un vēl. Tas tuvojas… Tu jūti, kā cilājies pretī pieskārieniem. Tu esi jūra ar simts maziem ugunīgiem vilnīšiem , kas saplūst tev galvā, un izveidojas viens liels karuselis. No maniem skatieniem, taviem sirds pukstiem, smaržām, konvulsijām, elsām, siltuma…
Un tad vienā brīdī mazās straumītes pazuda. Iestājās miers. Tikai sirds neprātīgi pulsēja . Manas rokas slīd pār matiem, kājām, vēderu, ļaujot tev atvilkt elpu, atslābinot… Šo mirkli izmantoju, lai notuptos tev tuvāk. Lai mans piebriedušais loceklis nokļūtu pie tavām lūpām. Lai es ieraudzītu, kā tu kāri to aprij… Aaakk… Tu to esi satvērusi ar abām rokām un izbaudi. Ar mēli, ar lūpām, iesūcot to sevī… Man tik maz vairs vajag… Un es atgriežos pie tevis, bet tu… Tu neapstājies. Vēl un vēl, sajūtot tā karstumu, garšu un uzbudinājumu…
Mēs abi tuvojamies…
Un atkal es glāstu tavas krūtis. Un pirksti daudz negaidot ielaužas tevi un kustas vienā ritmā ar tavu galvu un tavām rokām. Es slidinu pirkstus tevī vēl un vēl, neļaujot tev vairs apstāties.
Tu esi kaisle. Tu esi bauda. Un te tas ir. Viens pieskāriens, un sirds tev iedunas starp ausīm, noreibst galva, un tu ļaujies bezgalīgam kritienam starp karstumu, smaržu, elsām… Baudā tu atgāz galvu, atbrīvojot manu locekli, kas paliek tavās rokās.. Un tas ir mirklis… Baudot savus orgasma viļņus, redzi, kā arī es eksplodēju, un tas izplūst pār tavām rokām, krūtīm, vēderu… Tas iedzen tevi vēl karstākā kritienā un baudas kliedzienā… Baudas kliedziens, kas aizveļas pār kluso meža ezeru… Kliedziens, kur savijas divas balsis…
Un klusums…
