“Liekā svara un ilgas sēdēšanas” problēma mūsdienās skar abus dzimumus, taču šoreiz paskatīsimies uz sievietēm, aicina Dace Matule, sertificēta ginekoloģe un Eiropas Sporta nedēļas Latvijā konsultante.
Ar gadiem un ikdienas staigā ļoti daudzas no mums zaudējam kustību prieku, pieaug iespējas iedzīvoties dažādas kaitēs – gan fiziskās, gan psiholoģiskās problēmās, un visbiežākais risinājums ir ārstēšanās ar zālēm. Gadiem ritot mums parādās arvien vairāk atrunu, kādēļ nav laika peldēt, dejot, nūjot vai skriet. Tiesa, jāatzīmē, ka sievietes, kuras nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, jūtas daudz labāk un retāk apmeklē ārstus. “New England Journal of Medicine” atklāj, ka sievietēm, kuras vingro vismaz četras stundas nedēļā, ir par 37% mazāka krūts vēža riska iespējamība, turklāt paredzamais dzīves ilgums palielinās par septiņiem gadiem. Kustība ir viens no galvenajiem nosacījumiem, lai mēs nekļūtu veci, noguruši un dažādu slimību pārņemti.
Fiziskās aktivitātes samazina onkoloģisko slimību iespējamību
Pārlieku liela aptaukošanās ir ļoti liels riska faktors dažādām onkoloģiskām saslimšanām. Samazinot ķermeņa svaru kaut vai par 10 % vai izmainot tā kompozīciju, t.i. samazinot tauku šūnu audus un palielinot muskuļu audu izmērus, 3 reizes samazinās krūšu un dzemdes endometrija – vēža risks. “New England Journal of Medicine” dati liecina, ka sievietēm, kuras nenodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, pēkšņas nāves risks ir trīs reizes lielāks nekā tām, kuras sporto. Ļoti svarīga ir ritmiska fiziska aktivitāte, kas atbilstoši paaugstina pulsa spiedienu un būtiski samazina infarktu daudzumu, jo palielinās endorfīni, kas izmaina arī mūsu attieksmi pret ikdienas stresu.
Sports sniedz ne tikai veselību, bet arī prieku
Sākot nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm, galvenais ir tajās atrasts prieku. No sportošanas un kustības, mēs gūstam endorfīnus, līdz ar to prieku. Pirmā nepareizā uztvere par sportu sākās skolas vecumā, kad daļa iesaistās sportošanā, bet neiemācās mīlēt kustību, kas var būt ļoti dažāda – deja, cīņu sports, kustība brīvā dabā. Tikmēr daļa no mums uz mūžu ir kļuvuši atkarīgi no sporta kustībām un tā vajadzētu būt visiem. Jo vecāki mēs kļūstam, jo vieglāk atrast kādu attaisnojumu, kāpēc nesportot. Galvenais uzdevums – ieklausīties savā ķermenī. Ja tavs ķermenis ir nedaudz par smagu un tavs vecums prātā absolūti neatbilst ķermeņa vecumam, tad prātam ir jāliek doties ķermenim svaigā gaisā kaut ko darīt – kaut vai pāris reizes apiet vai nūjot ap kvartālu. Nav jāskrien maratons vai maniakāli jāpievēršas sportam, vienkārši jāsaprot – kamēr vien kustēsies mūsu kājas, mūsu galvā arī norisināsies visi loģiskie procesi.
Kustēties vajag arī jaunajām māmiņām
Fiziskās aktivitātes ir absolūti nepieciešamas arī grūtniecēm. Sievietei pirmajos trīs grūtniecības mēnešos ir izteikts nogurums un vēlme gulēt, tāpēc šajā laikā tomēr nevajag pārcensties un doties uz vingrošanu tikai tāpēc, ka kāds ir teicis, ka grūtniecēm jāsporto. Šajā laikā pastaiga svaigā gaisā būs piemērotāks variants. Pēc trešā mēneša vai, kad atgriežas labsajūta, var izvēlēties jebkuru sporta veidu, kurš nav bīstams, piemēram, kalanētika, joga, deja, ūdens aerobika, pat skriešana un soļošana. Ir pierādīts, ka grūtniecēm, kuras vismaz trīs reizes nedēļā 45 minūtes nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, dzimst bērni ar trīs reizes lielāku IQ un labākām valodas prasmēm 5 gadu vecumā.
