Mācību gada sākumā zēns vārdā Dilans mammai lūdza pusdienām uz skolu sagatavot 2 sviestmaizes vienas vietā. Džozete Djūrena no Albukerkes (Ņūmeksika, ASV) neuzdeva jautājumus, domādama, ka dēlam vienkārši ir laba apetīte, taču reiz tomēr pajautāja: “Saulīt, tu nepārēdies?”, uz ko dēlēns atbildēja: “Tas ir vienam puikam, viņš nekad neko neņem pusdienās uz skolu, man liekas, viņiem nav naudas.”
Džozeti dēla cēlsirdība pārsteidza un aizkustināja. Izrādījās, ka dēla ģimenei ir lielas grūtības – mamma dēlu audzina viena, pie tam ir nesen zaudējusi darbu un knapi savelk galus. Šī situācija Džozeti uzrunāja, jo pati pirms pāris gadiem bija nonākusi šausmīgā situācijā – viņa bija vientuļā māte, kas bija zaudējusi darbu un vairs nevarēja īrēt dzīvokli. Tajā laikā viņai nācās dzīvot mašīnā un dēlu mazgāt sabiedrisko labierīcību izlietnēs.
Vairāk jautājumus viņa neuzdeva, vien katru dienu sagatavoja 2 pusdienu komplektus. Kādu dienu viņai piezvanīja un aicināja ierasties pie direktora. Tur viņa iepazinās ar Dilana drauga mammu, kura par cēlo rīcību uzzinājusi, bija ieradusies asarām acīs pateikties. “Es zinu, ka jūs barojāt manu dēlu, un esmu neprātīgi pateicīga par to. Tagad esmu atradusi darbu” un piedāvāja Džozetei naudu.
Džozete naudu neņēma. Vēl jo vairāk, dēla cēlsirdīgā rīcība un rūpes par draugu mudināja Džozeti sekot dēla piemēram un palīdzēt citiem – kopā ar draudzenēm no volejbola komandas viņa savāca $400 un apmaksāja pusdienas skolas ēdnīcā bērniem, kuru ģimenes to nevarēja atļauties.
Šādi skaisti stāsti liek atkal noticēt cilvēcībai.
Attēli: Josette Duran Facebook