“Gandrīz ceturtā daļa no visām sāpēm muguras lejasdaļā rodas tāpēc, ka tiek saspiestas un kairinātas muguras smadzenes, to nervu saknītes vai apkārtējās struktūras. Vārdu sakot, radies mehānisks muguras smadzeņu un saknīšu bojājums,” novērojis Dr. Puriņa privātklīnikas vadītājs neiroķirugs Juris Puriņš. Parasti radikulārās sāpes jeb radikulīts sākas pēkšņi pēc smagumu celšanas, neveikli pagriežoties vai strauji noliecoties.
“Pirms darīt kaut ko traku, apdomājiet, vai to spējat un kā tas ietekmēs jūsu organismu, kā arī mugurkaulu un tam apkārt esošās struktūras. Piemēram, traktora, lai arī moderni aprīkota, vadīšana nav piemērots darbs jaunai sievietei, jo tas kratās, vibrē, nelabvēlīgi ietekmējot mugurkaulu. Arī puiši, kuri ikdienā netrenējas, nesporto, bet, ķerot adrenalīnu, kāpj kalnos, lec ar gumijām vai izpletni, agri vai vēl traumē mugurkaula skriemeļus, starpskriemeļu diskus, skrimšļus. Tādēļ ļoti svarīgi izvairīties no rīcības, kas nākotnē var izraisīt muguras sāpes,” uzskata neiroķirurgs.
Ja nu tomēr gadījies pārpūlēties un, piemēram, tīrot sniegu vai zāģējot malku, sākusi sāpēt mugura, ārsts iesaka dažas dienas atpūsties un mierīgi pagulēt. “Miers ir vislabākais ārsts,” teic J. Puriņš. Akūtu muguras sāpju gadījumā palīdz arī siltums, tādēļ būtu labi izkarsēties pirtiņā vai karstā vannā un turpmākās trīs dienas izvairīties no jebkādas fiziskās slodzes, vajadzības gadījumā lietojot sildošās ziedes un bezrecepšu zāles pret sāpēm un iekaisumu.
Ja divu trīs dienu laikā sāpes nemazinās vai pat pieaug, noteikti jādodas pie ārsta un jāveic daži izmeklējumi – asins analīze, kā arī datortomogrāfija vai magnētiskā rezonanse (izmeklējums, lai noskaidrotu, kādā stāvoklī ir mugurkaula skriemeļi, nervu saknītes un apkārtējie audi). Pēc tam ar šiem izmeklējumiem jādodas pie neirologa, neiroķirurga vai traumatologa ortopēda, kas noteiks sāpju iemeslu un lems par turpmāko ārstēšanu.
J. Puriņš iesaka negaidīt mēnešiem ilgi, bet laikus vērsties pie speciālista, lai sāpes nekļūtu hroniskas, jo tad no tām atbrīvoties ir daudz grūtāk. Ja radikulārās sāpes ieilgst, var rasties radikulopātija – kāju jutīguma izmaiņas vai pat kustību traucējumi.
Ja izmeklējumi apstiprina, ka muguras sāpju iemesls ir radikulīts, vispirms parasti tiek izmēģināta konservatīva ārstēšana – ar medikamentiem, blokādēm, masāžu un fizikālās medicīnas procedūrām. Ja divu nedēļu laikā sāpes nemazinās, noteikti jāapmeklē neiroķirurgs, lai lemtu par tālāko ārstēšanu. Iespējams, nepieciešama operācija, lai mehāniski atbrīvotu nospiestās nerva saknītes, pēc tam ar zālēm novēršot apkārtējo iekaisumu un tūsku. Ja ļoti bail no operācijas, J. Puriņš iesaka lūgt otra speciālista viedokli. Tas dos drošības sajūtu un pārliecību, ka izvēlētā ārstēšanas metode ir pareiza.
“Mans ieteikums – izvēlieties ķirurgu ar labu reputāciju, kuru iesaka pazīstami cilvēki, tuvinieki un paziņas, nevis anonīmi interneta lietotāji, un uzticieties viņiem,” saka ārsts. “Paldies, dakter! Atlaida!” – tie ir vārdi, kurus neiroķirurgs pēc operācijas visvairāk vēlas dzirdēt no saviem pacientiem, kas cietuši no radikulīta sāpēm.
Gan ķirurģijas metodes izvēle, tāpat kā pēcoperācijas laiks katram pacientam ir individuāls. Tas atkarīgs ne tikai no slimības, bet arī fiziskajām aktivitātēm ikdienā.
“Sievietei no laukiem, kurai mājās ir govs, cūkas, aitas un vistas, pēc operācijas velti ieteikt sevi pasaudzēt. Skaidri zinu, ka viņa pēc dažām dienām pati aizies apkopt lopus, nevis lūgs to izdarīt mājiniekiem. Ir arī atšķirība, vai pacients pēc operācijas atgriežas Rīgas dzīvoklī, kur aptiekas ir uz katra stūra, vai pierobežas pagastā, kur līdz tuvākajai autobusa pieturai jānoiet vairāki kilometri. Tas viss ķirurgam jāņem vērā, izskaidrojot pacientam, ko drīkst, bet ko nevajadzētu darīt pēcoperācijas laikā, piemēram, iet karstā vannā vai gripas epidēmijas laikā apmeklēt lielveikalu, kādas zāles un cik bieži lietot, varbūt pat jāparūpējas, lai viņš tās varētu iegādāties un paņemt līdzi uz mājām,” saka neiroķirurgs, piebilstot, ka laiks pēc operācijas radikulīta ārstēšanā ir gandrīz tikpat svarīgs kā operācija un izmeklēšana.
“Kad pacients ir izoperēts, ārstam būtu jārūpējas, lai viņam būtu pēc iespējas mazāk ciešanu. Tādēļ ļoti svarīga ir aprūpe slimnīcā vai klīnikā, kur tiek veikta operācija – lai nesāpētu, būtu komfortabli apstākļi. Par to ārsts jāiztaujā jau pirms operācijas. Nevis aizliegt, bet ieteikt un izskaidrot.”
* Mugurkaula jostas daļas radikulīts izpaužas ar asām, spiedošām, durošām vai dedzinošām sāpēm muguras lejasdaļā, kas var izstarot uz vienu vai abām kājām.
* Visbiežāk radikulārās sāpes rodas nervu saknīšu nospieduma vai iekaisuma dēļ, kuru izraisījušas vecuma, traumas, iekaisuma izraisītas mugurkaula izmaiņas, starpskriemeļu diska bojājums vai mugurkaula kanāla sašaurināšanās.
