Rindas lielveikalos – tas nav pārbaudījums cilvēkiem ar vājiem nerviem, īpaši, ja ratiņos jau ir sakrājusies kaudze produktu, bet tu pēkšņi attopies, ka staigājot starp preču plauktiem, esi pazaudējies laikā, bet mājās gaida ģimene. Nav retums pircēji – viltnieki, kuri uzprasās, lai tos palaiž rindā pa priekšu, jo jāapmaksā tikai pāris lietas. Bet tajā laikā rindā pacietīgi stāvošie nervozē, skatās pulksteņos. Ja esi nonācis tādā situācijā, nesteidzies “uzcepties” – nervus vajag saudzēt un dzīvi uztvert ar smaidu. Bet varbūt tā bija tikai spēle?:)
* * *
Reiz pēc darba abi ar vīru devāmies uz lielveikalu. Paņēmām divus iepirkumu ratiņus, sakrāmējām tajos vajadzīgos produktus. Vīrs devās uz kasēm aizņemt rindu, bet es vēl ar saviem ratiņiem aizskrēju līdz konditorejas nodaļai, lai nopirkto ko saldu desertam vakariņās.
Kad to biju izdarījusi, devos uz kasi, kur rindā stāvēja mans vīrs. Aizspraucos garām rindā stāvošajiem cilvēkiem, pieeju pie vīra un saku:
— Kungs, lūdzu palaidiet mani pa priekšu!
— Jā, lūdzu, kundze, man šodien nav kur steigties, — viņš atbild.
Aiz mums stāvošie pircēji vienā mutē cits citu pārkliegdami paceļ balsis:
— Bezkaunīgā, ejiet un stājieties rindas galā! Nav ko līst citiem priekšā!
— Kungs, vai drīkst, es savus produktus pārlikšu jūsu ratiņos? — es jautāju.
— Protams! — viņš nebēdnīgi smaida.
Aiz viņa stāvošie:
— Kāda maita! Kā nav kauna!. Visur bez ziepēm ielīdīs!
— Kungs, — es saku, — vai jūs varētu arī manā vietā samaksāt?
Rinda šausmās pavērtām mutēm gaida manu atbildi.
— Jā, jā, protams! Neuztraucaties! Nekādu problēmu! — atbild vīrs.
— Jūs mājup brauksiet ar mašīnu? — es jautāju. — Vai aizvedīsiet mani??
Vīrs, smieklos kratīdamies vairs nespēja izdvest ne vārda, vien māja ar galvu.
Tajā pat laikā cilvēki rindā…
Jauku jums šo brīnišķīgo dienu:)
