Smarža ļauj sajust, baudīt, pietuvoties, sarunāties, mierināt, uzmundrināt. Vai varat iedomāties pasauli bez smaržām? Laikam tā būtu katastrofa. Aromterapija galvenokārt saistās ar relaksējošu masāžu vai vannu, taču ēteriskās eļļas izmanto arī psihoterapijā. Smarža ir kā smalks pieskāriens dvēselei, turklāt spēj ietekmēt emocijas ātrāk nekā vārdi.
1. Ēteriskās eļļas psihes ietekmēšanai izmanto kopš pasaules pirmsākumiem
Jau sirmā senatnē cilvēki mēdza ieelpot ziedu, lapu, sēklu, koku mizu, sveķu un sakņu aromātu.
Smaržas spēku atklāja senie ēģiptieši pirms pieciem tūkstošiem gadu. Tās izmantoja ne tikai miesas attīrīšanai aromātiskās vannās, bet arī prāta atbrīvošanai no ļauno dievību varas, ko mūsdienās varētu dēvēt par negatīvām emocijām un spriedzi. Tomēr tā īsti smaržu terapija sākās tikai pagājušā gadsimta 60.–70. gados, kad veica pētījumus par to nozīmi psihes līdzsvarošanā. Tiesa, eksperimentus izdarīja tikai ar dzīvniekiem, tāpēc par smaržām joprojām daudz kas nav zināms.
2. Ožas maņa cilvēkam ir daudz jutīgāka par garšas sajūtu
Aromāta ieelpošana izraisa fizioloģiskas pārmaiņas ķermenī, piemēram, aktivizē imūnsistēmas darbību, veicina gremošanu, bioķīmisku vielu izdali, kas uzlabo garastāvokli un izraisa prieka izjūtu, nomierina un mazina sāpes.
Jo vairāk smaržojamies un elpojam ēteriskās eļļas, jo labāk attīstām šo maņu un aromātu jūtam spēcīgāk, kļūstot gluži kā smalki vīna pazinēji, kuri prot novērtēt visas nianses. Ožu var vājināt ne tikai novecošana un slimības, bet arī psiholoģiskas traumas.
3. Aromāta uztvere katram atšķiras atkarībā no iepriekš piedzīvotā
Pirmoreiz smaržu sajūtam jau māmiņas dzemdē caur viņas maņām. Zīžot krūti, ieelpojam mammas piena, ādas un matu smaržu. Visu turpmāko dzīvi katru dienu saskaramies ar aptuveni desmit tūkstošiem aromātu, kas uzkrājas mūsu smaržu atmiņu bankā.
Ķermeņa saņemtos smaržu impulsus kontrolē smadzeņu limbiskā sistēma, kas ožas maņu sasaista ar zemapziņu, raisot asociācijas, emocijas un atmiņas. Šeit glabājas neapzinātas, aizmirstas atmiņas, izvietoti arī sajūtu un baudas centri, kuros aromāts tiek salīdzināts ar agrāk sajustajiem. Vecie pārdzīvojumi, kuri nav apzināti, smaržas klātbūtnē var radīt nemieru, dusmas un bailes. Bērnības smaržas mūs pavada visu dzīvi. Piemēram, meitenei bērnībā nav paticis, ka tētis smēķējis, bet viņa nav atļāvusies aizrādīt; pieaugot un apprecot smēķējošu vīrieti, sievieti rodas asociācijas ar pagātni un beidzot drīkst pateikt: “Lūdzu, beidz smēķēt, man tas ļoti nepatīk!”
Ieelpojot kādu aromātu, vienaldzīgs nepaliek neviens. Atdzīvojas atmiņas, piemēram, par omas ceptajiem pīrāgiem vai vecā skapja smaržu. Rodas sajūtu buķete, kas var mainīt garastāvokli – radīt ne tikai prieku, bet arī uztraukumu.
“Smarža ir cieši saistīta ar atmiņām, arī zemapziņā dziļi noslēptajām, tāpēc katrs vienu un to pašu aromātu jūt atšķirīgi. Piemēram, nav nekāda pamata apgalvot, ka vetīvers vai ģerānija simbolizē mātes smaržu, kā pieņemts aromdiagnostikā,” uzskata psihoterapeite Inga Kartupele.
Lasīt tālāk
