Viegli nav. Un tie nav tikai tukši vārdi. Zemāk aprakstīto saprot tikai tie, kam bērni jau ir. Vecāki piekritīs, ka neviena grāmata vai lekcija nespēs tevi patiesi sagatavot šim grūtajam, bet vērtīgajam „darbam”. To ir vienkārši jāizdzīvo. Protams, zemāk aprakstītais var tikt uztverts arī kā patiesība ar nelielu joka piedevu.
Katram bērnam ir savas vajadzības. To nevar paredzēt. Viens bērns var visu dienu sēdēt mierā, savā istabā, kamēr cits neaties no tevis ne soli.
Katrs attīstās savos tempos. Kaimiņienei bērns staigā jau desmit mēnešu vecumā, bet tavējam ir jau pusotrs gads, un viņš pat necenšas? Tikai mieru! Katrs bērns pats labāk zina, kad sākt patstāvīgi ēst, kakāt un runāt. Dod viņam laiku…
Attīsti savu humora izjūtu. Tā tev būs nepieciešama brīžos, kad gribēsi sajukt prātā!
Miega trūkums ir īsts. Astoņas stundas netraucēta miega? Ha! Aizmirsti! Tev būs jāiemācās gulēt jebkur un jebkurā brīdī, kas varētu škist kā izdevība.
Bērni sāk trakot kā no zila gaisa. Tu neesi izdarījis neko nepareizu. Vienkārši bērns vēl nekotrolē savas emocijas. Turi ciet ausis un gaidi, kad „vētra” beigsies.
Bērni pārbauda tavu pacietības līmeni. Pasaki, ka viņi nedrīkst kaut ko darīt un noskaties, kā viņi smaida tev pretī un tāpat turpina lēnām darīt iesākto.
Viņiem interesē… viss! Viņi ir kā mazi Kolumbi, kas vēlas atklāt jaunu. Viņi aiztiks visu, līdīs visur, tādā veidā mēģinot apzināt pasauli ap sevi. Tavs uzdevums? Sekot līdzi tam, lai bērns sevi nesavaino un nepazūd.
Esi pacietīga. Bērni nav pieaugušie, tāpēc ne vienmēr spēj sevi pilnībā kontrolēt. Viņi tevi kaitinās. Tāpēc dziļi ieelpo un aizmirsti visu. Nekliedz un neplēs traukus.
Tev būs jāatkārtojas. Bērni mācās trenējoties. Viņi atkārtos frāzes, dziesmas, kustības un jautājumus. Viņi skatīsies vienas un tās pašas multfilmas un klausīsies vienas un tās pašas dziesmas desmitiem reižu. Tev arī būs jāatbild uz vieniem un tiem pašiem jautājumiem daudz, daudz reižu…
Nekontrolē. Uzstādi bērnam robežas, bet nekontrolē tajās. Nevajag viņu ķert ik reizi, kad šķiet, ka viņš kritīs. Ļauj viņam pašam izjust, kā lietas notiek.
Ievies ikdienas rutīnu. Izveido tādu paradumu secību, kas der jums abiem. Bērniem patīk rutīnas.
Nemanipulē. Bērna piekukuļošana un melošana viņam noteikti nav problēmu risinājums. Bērns ātri atkodīs, kā šī sistēma darbojas. Centies visas problēmas risināt pozitīvākā ceļā.
Domā, pirms runā! Viņi dzird visu, ko tu saki, un atkārtos visu, ko tu saki. Arī rupjības… Un darīs to visnepiemērotākajos brīžos…
Domā, pirms dari! Bērni kopēs tavu uzvedību. Esi labs piemērs.
Tu neesi viņa „draudziņš”. Ja bērns visu laiku ar tevi ir priecīgs, tad kaut kas nav kārtībā. Jūs neesat draugi. Tu esi vecāks. Un dažreiz tas nozīmē, ka tev būs jābūt sliktajam filmas varonim.
Tev taču patīk multfilmas, vai ne? Tu zināsi katru dziesmu un katru dialoga rindiņu. Pēc kāda laika tu sevi pieķersi skatāmies multfilmas pat tad, kad bērns nav blakus.
Rūpīgi plāno savu laiku! Gan tev, gan bērnam ir intereses. Tev ir jāprot atrast laiks savējām, kā arī jāpavada laiks kopā.
Bērni ir kā karuselis! Vienu brīdi viņi ir laimīgāki par laimīgu, bet otru…. Tā ir apokalipse! Viņi raud, kliedz, taisa mājā haosu… Ar to ir jāsadzīvo. Izbaudi braucienu.
Novērtē mazos brīžus. Aizmirsti par netīriem pamperiem un drāmām. Tie ir nieki, salīdzinājumā ar prieku, ko mazais ķipars tev sniedz. Tieši pozitīvās lietas iespiedīsies dziļi tavā atmiņā. Novērtē to.
Padošanās nav variants. Vecāku padarīšanā nav iespēju atkāpties no amata. Pienākumu nepildīšana nav pieņemama. Kad tu laid pasaulē bērnu, tu paraksti līgumu mūža garumā. Tu nevari sākt no jauna. Nav svarīgi, cik slikti vai labi iet, jo bērnam tu vienmēr būsi vajadzīga. Tu upurē sevi, tu māci viņus, tu rādi viņiem pareizo ceļu… Novērtē to! Pēc lietus vienmēr nāk saule!
Tekstu sagatavoja: Diāna Dieviete/ Avots: Powerofpositivity.com
