Noteikumi, kas jāievēro
Ministru kabineta 2006. gada 4. aprīļa noteikumi Nr. 266 “Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai” paredz, ka kaķi ir uzskatāmi par mājas (istabas) dzīvniekiem.
Saskaņā ar šiem noteikumiem kaķi atļauts atsavināt, tostarp dāvināt, tikai kopā ar vakcinācijas apliecību vai dzīvnieka pasi (ja dzīvniekam ir implantēta mikroshēma) pēc 10 nedēļu vecuma sasniegšanas un vienu nedēļu pēc pēdējās vakcinācijas pret vīrusa izraisītām infekcijas slimībām vai pēc triju mēnešu vecuma sasniegšanas, ja dzīvnieks ir vakcinēts pret vīrusa izraisītām infekcijas slimībām un trakumsērgu, bet ne agrāk kā nedēļu pēc vakcinācijas.
Tātad drīkst dāvināt, pārdot un atdot čipētus un Lauksaimniecības datu centra datubāzē reģistrētus kaķēnus (un kucēnus).
Dzīvnieka pase ir nepieciešama, ja dzīvnieks tiek ņemts līdzi ceļojumā. Ja kaķi paredzēts turēt tikai Latvijas teritorijā, visu nepieciešamo informāciju var fiksēt vakcinācijas apliecībā. Katra veterinārmedicīnas prakses iestāde veiktās manipulācijas ar dzīvniekiem ir tiesīga apliecināt brīvā formā – vakcinācijas apliecībās, veidlapās u.tml., norādot dzīvnieka īpašnieka vārdu, uzvārdu, adresi, paša dzīvnieka sugu, šķirni, krāsu, dzimšanas datus, identifikāciju, ja tāda ir, un vakcinācijas datumu, vakcīnas nosaukumu, sērijas numuru, nākamās vakcinācijas termiņu, veterinārārsta vārdu, uzvārdu, prakses vietu, sertifikāta zīmogu, parakstu.
Mājas (istabas) dzīvnieku vakcinācijas apliecības ir derīgas visu dzīvnieka mūžu.
Ja vakcinācija nav veikta
Ja dāvinātais kaķēns nav potēts, par to būs jāparūpējas jums. Turklāt neatkarīgi no saimnieka uzskatiem un vēlmēm, obligāta ir ikgadējā vakcinācija pret trakumsērgu.
Veterinārmedicīnas likumā teikts, ka dzīvnieku īpašniekiem vai turētājiem ir pienākums nodrošināt suņu, kaķu un mājas sesku profilaktisko vakcināciju pret trakumsērgu dzīvnieka triju mēnešu vecumā, izņemot gadījumus, kad praktizējošs veterinārārsts, ņemot vērā konkrētā dzīvnieka veselības stāvokli, nosaka citu vakcinācijas laiku. Tāpat ir jānodrošina atkārtota vakcinācija (revakcinācija) saskaņā ar veterināro zāļu lietošanas instrukcijā noteikto kārtību.
Veterinārārsti uzskata, ka:
- kaķēns pirmo reizi jāvakcinē 2–3 mēnešu vecumā pret izplatītākajām vīrusu slimībām;
- nākamā pote ir pēc mēneša pret trakumsērgu, un tiek veikta revakcinācija pret izplatītākajām vīrusu slimībām;
- pēc gada kaķim jāsaņem kompleksā vakcinācija pret visām minētajām slimībām.
Attārpošana un sterilizācija
Pirms vakcinācijas dzīvniekam noteikti jāveic attārpošana. Tā vēlama 2–4 reizes gadā atkarībā no dzīvnieka lietotās barības. Ja maltītē ir jēla gaļa vai zivis, jāattārpo biežāk, bet, ja tikai kaķu barība, – retāk.
Noteikti daudz lētāk ir savu mīluli vakcinēt nekā maksāt par ārstēšanu, kas var būt komplicēta. Tāpēc iesakām doties ar kaķēnu uz tuvāko veterināro klīniku un noskaidrot visus jautājumus par dzīvnieka veselību, barošanu, potēšanu u.tml.
Par sešiem mēnešiem vecāks kaķis drīkst brīvi uzturēties ārpus mājas, ja ir sterilizēts.
Turot dzīvnieku telpās, jānodrošina kaķa tualete, saskarsme ar cilvēku vismaz reizi divās dienās un vismaz 5 m2 uzturēšanās platība (ja kaķis ir vecāks par sešiem mēnešiem).
Šo noteikumu ievērošana ir obligāta, jo, piemēram, ja kāds kaimiņš iedomāsies sūdzēties, saimnieku varēs saukt pie likumā noteiktās atbildības.
SVARĪGI
- Iegādājoties mājas (istabas) dzīvnieku, tā īpašnieks vai turētājs uzņemas atbildību par dzīvnieka labturības un īpašo turēšanas prasību ievērošanu un veterinārmedicīniskās palīdzības nodrošināšanu, nepieļauj tā klaiņošanu, kā arī nepieciešamības gadījumā nodrošina dzīvnieka meklēšanu un apbedīšanu.
- Pārtikas un veterinārais dienests kontrolē un uzrauga tirdzniecību ar mājas (istabas) dzīvniekiem, turklāt dienesta inspektoriem un pašvaldībām ir tiesības kontrolēt mājas (istabas) dzīvnieku labturības prasību ievērošanu, ja ir aizdomas vai sūdzības par šo prasību pārkāpumiem.
- Ja kaķis nebūs vakcinēts pret trakumsērgu vai vakcinācija būs nokavēta un būs aizdomas par inficēšanos vai saslimšanu ar šo slimību (piemēram, dzīvnieks sakodīs citu dzīvnieku vai cilvēku), atbilstīgi Ministru kabineta 2010. gada 23. februāra noteikumiem Nr. 178 “Trakumsērgas profilakses un apkarošanas kārtība” pilnvarots veterinārārsts varēs veikt dzīvnieka eitanāziju un nosūtīt nepieciešamo paraugu laboratoriskai izmeklēšanai trakumsērgas diagnozes noteikšanai. Dzīvnieka īpašniekam vai turētājam būs jāsedz visi cietušās personas, Pārtikas un veterinārā dienesta, laboratoriskās izmeklēšanas un citi izdevumi iespējamā trakumsērgas gadījuma apkarošanai.
Avots: Praktiski.la.lv
