Ceļošana paplašina redzesloku un sniedz unikālu un neaizmirstamu pieredzi. Taču lielākas vai mazākas problēmas, sākot ar noberzumu vai niecīgu skrambu, mēdz atgadīties, un kārtīgi izceļoties bez jebkādiem veselības sarežģījumiem izdodas vien retu reizi. Tādēļ ir svarīgi jau laikus apzināties riskus un tos novērst vai arī būt gatavam reaģēt.
Neraugoties uz izaicinājumiem ekonomikā, trešdaļa Latvijas iedzīvotāju šajā sezonā plāno ceļot, tā vēstīja Latvijas sabiedriskais medijs. Dati citviet pasaulē ir vēl iespaidīgāki – 52 % amerikāņu, kas snieguši atbildes ASV Tūrisma asociācijas aptaujā, apgalvo, ka tuvākajos sešos mēnešos plāno atpūtas ceļojumus.
Gan ceļojumi, gan aktīvi izmantots no darba (un ikdienas rutīnas) brīvais laiks uzlabo labsajūtu. Kāds gluži jauns pētījums, kas veikts šā gada sākumā, atklāja, ka cilvēki, kuri biežāk ceļo, ziņo par labāku garīgo, fizisko un emocionālo veselību nekā tie, kuri galvenokārt uzturas mājās.
Taču, sākot ar lidojumu un vilcienu kavēšanos, ar ceļošanu saistītām vēdera problēmām un beidzot ar laika joslu maiņu, pasaules iepazīšana nebūt nav vienīgi valdzinoša un satriecošiem piedzīvojumiem bagāta. “Tas ir smags pārbaudījums organismam,” stāsta “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone un brīdina, ka ilgstošs nekustīgums, atrodoties jebkāda transportlīdzeklī, var izraisīt veselības sarežģījumus. “Pētījumi liecina, ka ilgstoša sēdēšana var palielināt asins trombu veidošanās risku, kas ir patiešām nopietna medicīniska problēma. Savukārt laika joslu maiņa var izjaukt diennakts ritmu un pasliktināt miegu. Ceļojot ir arī augsts atūdeņošanās jeb dehidratācijas risks, īpaši, pārvietojoties ar lidmašīnu,” piebilst farmaceite un atzīst, ka aptiekas ikdienā klienti ar sūdzībām par ceļojuma laikā traucējošām veselības problēmām nav nekāds retums.
Negaidīta, neparedzēta ķibele, piemēram, brauciena laikā pazaudēta soma, aizkavējusies bagāža vai nokavēts reiss, var pastiprināt stresa līmeni. Ar ceļojuma stresu ne vienmēr labi tiek galā arī gremošanas sistēma. Dati liecina, ka caureja, aizcietējums un gremošanas traucējumi ceļojumu laikā ir biežāk sastopami nekā mājās.
Lūk, farmaceites ieteikumi, kā ceļojumu padarīt prognozējamāku un patīkamāku!
Kusties, kad vien ir tāda iespēja
Ceļojot ar automašīnu, lidmašīnu vai autobusu, nav daudz veidu, kā izkustēties, tāpēc izmanto laiku un visas iespējas! Ja vien bagāža nav smaga, apej eskalatoru vai liftu, izvēloties kāpnes. Stāvēšanas brīžos var pasoļot uz vietas, izkustināt rokas vai veikt dažus pietupienus. Ceļasomā sporta apaviem jābūt viegli sasniedzamiem, lai, nonākot galamērķī, nevis uzreiz iegāztos gultā, bet mazliet izkustētos.
Nav nekas peļams atvaļinājuma laikā dot sev atpūtu no ierastajiem treniņiem – izjaukt rutīnu, ja parasti ir ievērots stingrs vingrošanas grafiks. Taču jācenšas atrast veidus, kā integrēt fiziskās aktivitātes katrā ceļojuma dienā. Tas nenozīmē, ka ceļojuma laikā jāpavada laiks viesnīcas sporta zālē (cita lieta, ja tas rada prieku), taču ir vērts mosties desmit minūtes agrāk, lai no rīta pavingrotu vai atrastu kādu vietējo taku mazam pārgājienam.
Uzvelc kompresijas zeķes
Ceļojuma laikā ieteicams valkāt pusgarās kompresijas zeķes. Pētījumi liecina, ka tās var samazināt kāju pietūkumu un arī asins trombu veidošanās risku, kas var rasties ilgstošu braucienu un, jo īpaši, lidojumu laikā. Specializētos veikalos un atsevišķās aptiekās var iegādāties kompresijas zeķes vai zeķubikses dažādās cenu amplitūdās, un, konsultējoties ar speciālistu, noteikti izdosies izvēlēties piemērotākās.
Atsakies no sāļām uzkodām un saldinātiem dzērieniem
Gāzētie saldinātie dzērieni un sāļās uzkodas ar garu uzglabāšanas laiku ir drošāk paņemt līdzi un ērtāk lietot nekā, piemēram, svaigus augļus, burkānus vai riekstu maisījumu, taču tās var izraisīt vēdera uzpūšanos vai citus gremošanas traucējumus, kā arī veicināt šķidruma aizturi (tūsku). Lai izvairītos no šīm problēmām, ieteicams ņemt līdzi atkārtoti uzpildāmu pudeli un dzert daudz ūdens.
Uzkod kaut ko šķiedrvielām bagātu un veselīgu
Ja ceļo vēlu vakarā, naktī vai agri no rīta, jāņem vērā, ka lidostās un degvielas uzpildes stacijās uzkodu izvēle var būt ierobežota. Drošāk šo to noderīgu iesaiņot ceļojuma somas sānkabatās, lai uzkodas būtu vienmēr pa rokai. Lielisks risinājums ir žāvētas plūmes. Pētījumi liecina, ka daudz šķiedrvielu saturošās žāvētās plūmes (60 g porcija nodrošina 3 g šķiedrvielu) aizcietējumu mazināšanā var būt pat efektīvākas par šķiedrvielu pulveriem. Tās ir viegli uzglabājamas, bagāžā neaizņem daudz vietas un, pa laikam lietotas, palīdz uzturēt veselīgu zarnu kustību. Laba izvēle ir arī pārslu batoniņi un enerģijas batoniņi, kas mazā iepakojumā nodrošina 6 (vai pat vairāk) gramus šķiedrvielu un lielu enerģijas daudzumu. Tādus var iegādāties gan aptiekās, gan lielveikalos. Farmaceite iesaka izvēlēties tos, kam papildus nav pievienoti saldinātāji.
Ņem līdzi ceļojumu spilvenu, acu masku un ausu aizbāžņus
Nekad nevar zināt, vai viesnīcas numurā, vai īrētajos apartamentos būs miegam pietiekami aptumšoti logi, tāpēc acu maska ir ļoti noderīga. Samazinot apgaismojumu miega laikā, iespējams labāk saglabāt diennakts ritmu vai pielāgoties laika zonas maiņām. Gaisma ir daļa no tā, kas liek organismam saglabāt dabisko diennakts ritmu, tāpēc iespēja to bloķēt, var palīdzēt organismam pielāgoties.
Ceļojumu spilvens brauciena laikā ir labs sabiedrotais – tas apkļauj kaklu, tāpēc ir ērti gulēt gandrīz jebkādā stāvoklī.
Pilnvērtīgai atpūtai ir nozīmīgs klusums, tāpēc ausu aizbāžņi būs neatsverami. Tie var būt gan individuāli pielāgoti, gan standarta, kā arī tādi, kas nomāc tikai fona skaņas. Par ausu aizbāžņiem jāpadomā jau laikus un pie tiem ir jāpierod, tādēļ nav vērts tos iegādāties dienu pirms ceļojuma. Aptiekās ir pieejami ausu aizbāžņi gan pieaugušajiem, gan bērniem, un mēdz būt izgatavoti no dažādiem materiāliem.
Izmanto rīta sauli
Tālos ceļojumos, kur nākas pielāgoties laika zonām, iziešana saulē rīta agrumā var palīdzēt. Spoža gaisma signalizē smadzenēm un visam organismam, ka ir laiks būt nomodā. Tā ir kā pozitīva diennakts ritma atiestatīšana, palīdzot justies enerģiskam dienā un palielināt miega hormona melatonīna ražošanu aptuveni 12 stundas vēlāk.
Ierodoties galamērķī, pielāgo savu miega grafiku
Var būt ļoti vilinoši palīst zem segas, tiklīdz iekārtojies viesnīcā un beidzot redzi ērtu gultu, taču pareizāk būtu ierasto grafiku pielāgot pulkstenim galamērķī. Palīdzīgi būs ievērot ikdienas rutīnu, vadoties pēc vietējā laika, piemēram, maltītes un uzkodas ierastajā ritmā, lasīšana pēc pamošanās vai tieši pirms gulēšanas utt.
“Apsver iespēju iegādāties nomierinošu un tonizējošu līdzekli jau pirms ceļojuma – pirmais palīdzēs iemigt, bet otrais – būt možam līdz naktsmieram. Var noderēt līdzeklis, kas satur melatonīnu – tas palīdz labāk iemigt un noregulēt miega ciklu, īpaši, ja ceļojot ir mainījusies laika josla. Ja ir jūtams nogurums un trūkst enerģijas, var izvēlēties līdzekli, kas satur B grupas vitamīnus, ženšeņu, guaranu. Ērts risinājums ceļojumiem ir mazi vitamīnu un minerālvielu šoti, kas tonizē un uztur možu organismu,” norāda „Mēness aptiekas” farmaceite.
Agri un bieži dzer ūdeni
Pat viegla dehidratācija var izraisīt dažādas nepatīkamas un potenciāli bīstamas komplikācijas. Tā var, piemēram, ietekmēt ķermeņa temperatūru, asinsspiedienu, sirdsdarbības ātrumu, enerģijas līmeni, radīt krampjus vai galvassāpes. “Dehidratācija patiešām ir kaitīga visam organismam, turklāt tā sausina ādu un nelabvēlīgi ietekmē imunitāti.
Neatkarīgi no tā, kur un kā ceļo, sāc un beidz dienu ar glāzi ūdens, dzer to arī dienā un noteikti pēc katras izdzertās alkohola devas (ja ceļojumos mēdz gadīties šādi izklaidēties vairāk nekā ikdienā).”
Rūpīgi sagatavo ceļojuma aptieciņu
Vislabākais palīgs ceļojuma aptieciņas izveidē būs farmaceits. “Katrā ziņā ir vērts ņemt vērā pamata vajadzības, proti, tajā ir jābūt pretdrudža līdzeklim, pretsāpju zālēm, medikamentam pret alerģiju un gremošanas traucējumiem (caureju, aizcietējumu), kā arī zālēm, ko lieto ikdienā hroniskas slimības kontrolei, ja tāda ir,” teic Ērika Pētersone, vēlot patīkamu ceļojumu un priecīgu atgriešanos.
