Gandrīz ikvienam no mums garšo karstas, kraukšķīgas maizītes ar sulīgu gaļas un siera pildījumu. Itāļi, kas ir vienas no senākajām un tradīcijām bagātākajām nacionālās virtuves glabātājiem, ir tie, kas iepazīstināja pasauli ar vienu no gardākajām maizītēm – panini, kas ir Itālijas vizītkarte līdz ar picu un pastu. Kā radās šī maltīte un kas lācītim vēderā?
Itāļiem vienmēr garšojusi maize un miltu izstrādājumi. Tieši Itālijas pavāri dāvāja pasaulei tādus gardumus, kā pica, fokača, brusketa un, protams, arī panini, kas tulkojumā no itāļu valodas nozīmē pildīta maize. Neskatoties uz to, ka pirmais šī smeķīgā ēdiena pieminējums ir dokumentēts vēl 1656. gada itāļu pavārgrāmatā, plašu popularitāti itāļu vidū tie piedzīvoja pērnā gadsimta 70. gados kafejnīcās, ko sauca par Paninoteche. Tad biroju darbinieku vidū arvien populārākas kļuva līdzņemamās maltītes un iespējas ātri remdēt izsalkumu. Panini ļoti ātri kļuva pieprasīti un tika iekļauti Milānas populārāko un stilīgāko bāru un restorānu ēdienkartēs. ASV panini pirmo reizi tika pagatavos 1956. gadā nekur citur kā Ņujorkā. Savukārt Latvijā pirmās panini maizītes pārdošanā parādījās 21. gs sākumā.
Tradicionāli Itālijā panini pagatavošanai izmanto čiabattu vai bageti, ko pilda ar mocarellas sieru un tomātiem, vai prošuto un sieru. To pasniedz gan aukstu, gan siltu. Tomēr, ja maizīti aptuveni 3 – 5 minūtes apcep uz sviestmaižu grila, līdz sāk kust sulīgā siera kārtiņa, tā garšo nevainojami. “Itāļi uzskata, ka ideālā panini nevajadzētu būt vairāk par trīs līdz četrām sastāvdaļām, tāpat pagatavošanā nekad netiks izmantots vairāk par vienu gaļas veidu. Arī mēs, izstrādājot jauno panini receptes, izvēlējās pieturēties pie gadsimtu senām itāļu tradīcijām, tomēr piešķirt tam latviešiem pazīstamās garšās. Neskatoties uz to, ka pildījumam itāļi labprātāk dod priekšroku liesākiem produktiem, piemēram, tomātiem un mocarellas sieram, Latvijā ziemā tomēr gribas sātīgāku maltīti, tāpēc mūsu jaunizveidotajos panini iekļāvām tādus produktus, kā vistu ar terijaki mērci un Edam maigi kūstošo sieru, kā arī latviešu virtuvē pazīstamo kūpināto šķiņķīti,” iepazīstina Linda Sietiņa, Narvesen Baltija mārketinga daļas vadītāja.
Pagājušā gadsimta 80. gados Amerikā vārds panini kļuva arī par slenga vārdu. Par Paninaro sauca stilīgus jauniešus, kuri bieži tikās ar draugiem Panino (sviestmaižu) kafejnīcās un aktīvi sekoja līdzi modes tendencēm gan apģērbā, gan arī citās jomās. “Arī šodien novērojam, kā produkts spēj ietekmēt cilvēku paradumus un ikdienu. Līdzīgi kā panini 80. gados, tā līdzņemamā kafija šodien stipri ietekmē iedzīvotāju ikdienu, ļaujot brīvi pārvietoties, baudot iemīļoto dzērienu vienlaikus,” stāsta Linda.
