Nesen kā lasīju visai interesantu materiālu par greizsirdību. Tur bija apstāstīts viss par un ap – kāpēc tā rodas, kā tā izpaužas un kas jāzina, ja no tās vēlas tikt vaļā. Tomēr, pieņemot faktu, ka pati esmu visai greizsirdīgs tips, kā arī zinot vēl pāris ļoti greizsirdīgus cilvēkus, mani sāk mākt šaubas par to, vai vispār no greizsirdības vispār ir iespējams atbrīvoties.
Patiesībā es domāju, ka ir diezgan nereāli no tās tikt vaļā pavisam. Protams, var "apārstēt" izpausmes, bet, manuprāt, dziļi iekšā tā tomēr sēdēs un ik pa laikam uzburbuļos. Jautājums ir tikai, kā mēs ikkatrs šo greizsirdību izrādām apkārtējiem. Piemēram, es uzsprāgstu uzreiz. Labi, varu noturēties, augstākais, kādu stundu. Taču pazīstu meitenes un arī vīriešus, kas var dienām ilgi cepties paši pie sevis, apkārtējiem īsto iemeslu tā arī neatklājot. Lūk, to gan es ne īpaši saprotu – skaidrs, ka ar to, ka viena vai otra iemesla dēļ esmu greizsirdīga un gribu uzreiz noskaidrot attiecības, es nevienu īpaši neiepriecinu. Turpretī jau pēc divdesmit minūtēm viss ir kārtībā un visi tālāk dzīvo laimīgi. Neesmu pārliecināta, vai būtu labāk, ja es, vairākas dienas ierāvusies sevī, pukstētu par ikkatru sīkumu.
Kā ir ar Tevi? Vai esi greizsirdīga un vai to izrādi uzreiz?
