Atzīšos,ka es ar alkoholu neesmu uz "Jūs". Man patīk dažreiz iedzert glāzi sausa sarkanvīna vai laba šampanieša. Tomēr man nepavisam vairs nepatīk tā reibuma sajūta, kad prāts kļūst pavisam jautrs un aizmirstas par visām bremzēm. Kaut gan vēl salīdzinoši nesen glāze sarkanvīna (parasti gan ne viena vien) bija jaukļuvusi par manu ikvakara rituālu un, tusējoties ar draudzenēm (un kopā iedzerot vīnu), mēs bieži vien mēdzām diskutēt par tēmu – vai mums gadījumā jau nesākas problēmas ar alkoholu? Laikam jau nav tik traki, tomēr… mēdz gadīties visādi.
Izrādās, ka sievietēm atkarība no alkohola var būt pat daudz smagāka nekā vīriešiem. Jo viņas prot daudz labāk noslēpt, ka vispār pastāv šāda problēma, un bieži vien viņām ir arī daudz grūtāk vērsties pēc palīdzības (nu kaut vai tādēļ, ka ir bail no sabiedrības nosodījuma). Un arī ar pēcballītes sekām sievietēm ir daudz grūtāk cīnīties, jo mums ir lēnāka vielmaiņa, tāpēc organisms no indes attīrās ilgāk nekā vīriešiem.
Tā kā pēdējo divu gadu laikā ballītēs alkoholu lietoju minimāli vai vispār nemaz, tad diezgan bieži pamanu, ka dažām manam paziņām grādīgie dzērieni nu ļoti iet pie sirds… un skats nevienmēr ir tas pievilcīgakais. Negribu nevienu nosodīt, jo tā var gadīties ikvienam, bet, ja tas jau ir kļuvis par ieradumu (ka uz mājām var aiziet tikai ar citu palīdzību), tad… laikam labāk vajadzētu piebremzēt, nevis šaut pār svītru.
Un kā ir ar tevi? Vai tu bieži lieto alkoholu? Un vai dzēruma dēļ esi sastrādājusi arī kādas muļķības?
