Monako hercogiene Greisa Kellija neizgāja no mājas bez perfektas pērļu virtenes ap kaklu. Tāpat tās dievināja Žaklīna Kenedija, Koko Šanele un citas leģendāras sievietes. Nez, kā ir tagad? Mani personīgi kaklarotas reti kad uzrunā, kur nu vēl tādas, kuras godam ir jāmāk iznest, tāpēc jautāju tev: vai pērlēm ir jābūt katras sievietes garderobē? Ja "jā," tad, vai, tavuprāt, pastāv kādi vecuma ierobežojumi?
Šis jautājums mani diezgan pamatīgi nomoka pēc tam, kad atvaļinājuma laikā Tenerifē apmeklēju pērļu veikalu. Tik perfekti nostrādātu biznesa plānu sen nebiju manījusi: bezmaksas autobuss uz veikalu, visai interesanta un kodolīga ekskursija un pērles, pērles, pērles… Nevērtīgākās un mākslīgākās no tām maksāja vien pāris eiro, kamēr īstākās un okeānā dzelmē vairākus gadus gulējušās n-tos tūkstošus. Un sievietes tās piemērīja un pirka kā trakas. Tās, kurām kabatā bija vien desmit eiro, svaigo pirkumu aplika ap kaklu tikpat cēli un ar tikpat mirdzošām acīm kā tās, kuru pirkums maksāja vairākus tūkstošus. Jā, no modes un stila viedokļa pērļu rotas drīkst būt mākslīgas un ar tām drīkst pat lepoties. Šo tendenci, starp citu, iedibināja Koko Šanele.
Arī es tiku pie perlamutrīgiem auskariem (man ir tradīcija, ka no katra ceļojuma atvedu sev vismaz vienus auskarus), jo pērļu virtenei vēl nejūtos gatava. Tāpat man ir ar mazo melno vakarkleitu – kaut tā skapī stāv, tomēr vēl neizjūtu kā savējo. Kā ir tev? Kas ir tavā skapī no sievietes tā saucamā obligātā stila komplekta? Un kam, tavuprāt, tajā vispār ir jāietilpst?
