Vai zināji, kāpēc romi ir tik slaveni gaišreģi un zīlnieki? Izrādās, ka viņiem, atšķirībā no citām tautām, jau no bērnības ir ļauts vērot īstu dzīvi. Bez tēlošanas vai izskaistinājumiem. Taborā strīdas, kaujas, dejo un mīlējas, neslēpjot to no bērna acīm, kamēr mums viss notiek pa kaktiem un tumsā.
Kas no tā visa izriet? Tas, ka čigāni uzticas tam, ko viņi redz, un dzīvo saskaņā ar acīmredzamiem faktiem, savukārt latviešiem acīmredzamais mijas ar iemācītām uzvedības normām, radot absolūti greizu, neīstu pasauli. Tā, piemēram, ja čigānu bērns uz ielas ierauga kroplu cilvēku un viņu tā arī nosauc, tad ģimene viņu neklusina un nemēģina iestāstīt, ka tā tas nav. Savukārt latviešu mazulis tā vietā dabū noklausīties lekciju par to, ka cilvēkus nedrīkst aprunāt un ka vispār tas kroplais nemaz nav tik kropls. Un bērns vairs nesaprot un nekad nesapratīs, vai ticēt tam, ko viņš redz pats ar savām acīm, vai tam, ko saka mamma.
Tieši tāpēc čigānietēm, paskatoties uz tevi, vienā acumirklī var būt skaidrs, vai tev ir darbs, kā tev veicas mīlas dzīvē un pēc kā tu ilgojies, kamēr latvieši visai reti uzticas savai intuīcijai un novērošanas spējām. Tās vienkārši tiek nomāktas jau bērnībā.
Domājot par to visu, man ienāca prātā, ka varbūt tie indigo bērni, ka tagad Latvijā dzimst un aug kā traki, vienkārši ir mazāk strostēti, tāpēc viņi, piemēram, nebaidās skaļi pateikt to, ko viņam blakus sēdošais cilvēks domā. Savukārt tagadējos 20-gadniekos un 30-gadniekos šī novērotāja spēja tika iemidzināta bērnībā, tāpēc mums atliek tikai brīnīties par indigo mazuļu "burvju" spējām.
