Pirms pāris stundām, 6:20 no rīta, ielidoju no Tbilisi. Tur 4 dienu laikā paspēju tikties ar bēgļiem no Abhāzijas, apskatīt abortu klīniku un skolas, kā arī aprunāties ar jauniešiem, kuri savus vienaudžus Gruzijā cenšas informēt par drošu seksu. Galva pilna ar iespaidiem un vīnu no vakardienas atvadu ballītes. Tika dejots un teikti tosti līdz pat lidmašīnas atiešanai.
Pirms pēc kontrastu pilnā ceļojuma eju izgulēties, gribēju pastāstīt par to, ka vēl ir valstis, kurās prezervatīvi tiek slēpti zem aptiekas letes, un vienai sievietei dzīves laikā vidēji tiek veikti vismaz trīs aborti (tā ir tikai oficiālā statistika, tāpēc bail iedomāties, kā ir patiesībā), savukārt puiši pirmo seksuālo pieredzi visbiežāk gūst ar prostitūtu vai kalnu kazu – tas par Gruziju.
Šīs vizītes laikā uzzināju pārsteidzošus faktus arī par citām valstīm. Piemēram, Moldovā baznīca nolād cilvēkus, kuri uzdrošinās runāt par drošu seksu, un aizlūdz par to, lai viņi nomirtu, savukārt Ungārijā par ginekologiem var kļūt tikai vīrieši. Protams, tas nav noteikts ar oficiālu likumu, taču tradīcija dara savu. Dzirdot to visu, man bija prieks, ka šeit, Latvijā, varu izvēlēties, vai iet pie ginekologa sievietes vai vīrieša, un par saprātīgu naudu nopirkt avārijas kontracepcijas līdzekli. Vienīgā lieta, kas, manuprāt, mums vēl pietrūkst veselīgai un foršai seksuālai dzīvei, ir prezervatīvu automāti. Kā tev šķiet?
