Pirms došanās uz Milānu internetā atradām ziņu, ka tur notiks grupas Portishead koncerts, kurā nokļūt ir man sens sapnis kopš 20 gadu vecuma. Diemžēl informācija bija nepielūdzama – biļetes ir izpārdotas! Tomēr nolēmām riskēt un doties uz klubu Alcatraz, varbūt tomēr paveicas.
Ap pulksten septiņiem pie kluba jau pulcējās pamatīgs bars cilvēku, bet uzmanību uzreiz piesaistīja pāris jocīga izskata kungi, kuri dreifēja šurpu turpu cauri pūlim, nemitīgi atkārtojot: "Compro biglietto!" Tik daudz no itāļu valodas saprotu, ka "compro" nozīmē "pērku", tāpēc sākumā padomāju – re kā, neesam vienīgās gribētājas. Aizdomas izraisīja vienīgi šo vīreļu izskats, viņi nu nekādi nelīdzinājās Portishead faniem. Drīz vien apjēdzām situāciju. Protams, šie kungi nav nekas cits kā spekulanti, kuri patiesībā biļetes pārdot, tikai kluba apsargu klātbūtnē viņi nedrīkst par to bļaustīties.
Tā nu bijām situācijas ķīlnieces. No vienas puses, šo vīreļu viltīgais izskats un viņu nodarbošanās izraisīja, maigi izsakoties, nepatiku. No otras – ļoti gribējās redzēt koncertu. Tik ļoti, ka beigās, sagaidījušas gandrīz koncerta sākumu, nokaulējām viņu prasīto summu, cik vien tas bija iespējams, un iekšā tikām. Neko daudz jau viņš uz mūsu trim biļetēm nenopelnīja – pa kādiem desmit eiro uz katru. Un koncerts tiešām bija ģeniāls un vēl lielākas naudas vērts, tikai apbēdina fakts, ka koncerta organizētāji nebija spējuši parūpēties par to, lai spekulanti nevarētu vairumā izpirkt biļetes.
Gan jau arī Latvijā pastāv pamatīgs biļešu melnais tirgus – ažiotāža ap Dziesmu svētkiem to pierādīja. Jācer, ka koncertu organizācijas domā, kā to ierobežot, citādi drīz vien normālā veidā dabūt biļetes uz koncertu būs gandrīz neiespējami.
