Nesen ar draudzeni runājām par veidiem, kā sievietes risina konfliktus attiecībās ar vīriešiem. Un nonācām līdz tēmai „sekss pēc strīda”. Kamēr dažām aizvainojums vēl ilgi neļauj izbaudīt tuvību, citām strīdēšanās sniedz pat papildus adrenalīna devu un tāpēc mīlēšanās pēc salabšanas šķiet īpaši kaislīga.
Protams, strīdi ir dažādi. Ir tādi strīdi, kuriem pat nav vajadzīgs nekāds izlīgums. Kašķējoties par sīkumiem, pat ar belzienam sagatavotu pannu rokā var pēkšņi apstāties un izplūst smieklos, ja abi vienlaicīgi aptver, cik šis kašķis ir muļķīgs. Tādās situācijās ir ļoti viegli mesties vienam otra apskāvienos un vakaru beigt gultā.
Ir tādi strīdi kā Holivudas filmās – kad niknums liek mesties virsū otram ar vienu vienīgu vēlēšanos – saplosīt savu pāridarītāju gabalos, bet vīrieša rokas savalda tavus kaķenes nagus un noliek tevi gar zemi. Un jūsu cīņa uz dzīvību un nāvi pārvēršas kaislīgā mīlas aktā…
Bet tad vēl ir tādi strīdi, kuru „objekts” ir kaut kas ļoti nozīmīgs jums abiem. Kad ir runa par kaut ko ļoti nopietnu. Šādi strīdi mēdz vai nu izšķirt pavisam, vai – tieši otrādi – vēl vairāk satuvināt. Ja abas puses spēj būt atklātas un drosmīgi paust, ko vēlas un kā tobrīd jūtas. Strīds tik tiešām var padziļināt tuvību, ja vien prot to atklāti un godīgi novest līdz izlīgumam. Mīlēšanās pēc tāda konflikta tad var būt kā savienošanās daudz dziļākā attiecību līmenī.
Viens nu ir skaidrs – pareizā secība ir: vispirms izlīgums, tad sekss. Nevis izlīguma sekss. Tāpēc tas Holivudas filmu variants man nešķiet pārāk ticams. Jo aizbāzt muti konfliktam ar kaislīgu seksu ir tikai sevis mānīšana. Problēma un aizvainojums tāpat paliek galvā.
Taču pat tad, kad izlīgums ir noticis, nereti pēc tāda kārtīga, emocionāli iztukšojoša strīda gribas tikai un vienīgi ieritināties viņam azotē. Gribas, lai samīļo, noslauka asaras un paglauda galvu, bet pēc tam apsedz, sačubina un ieaijā miegā. Sekss nekur nepaliks, jo mīlēties tāpat visforšāk ir bez nepatīkamām fona emocijām.
