Šorīt pamodos ģimenes vasarnīcas verandā un, atverot acis, ieraudzīju to pašu skatu, ko simtiem citu rītu pirms daudziem, daudziem gadiem. Vējā šalcošus kokus, kuru zari un lapas bērnībā manā iztēlē uzbūra dažādus tēlus.
Vispār labākas sajūtas nemaz nevarētu būt. Vakar izvācos no vecā dzīvokļa un, starpposmā gaidot, kamēr būs pabeigti pēdējie darbi jaunajā mājoklī, pāris nedēļas pavadīšu vietā, kur aizritējušas manas bērnības vasaras. Visa mana iedzīve ir izmētāta pa trim dažādām vietām un es pat necenšos sasprindzināt domāšanu, lai atcerētos, kur kas atrodas. Man vienalga. Es zinu, ka kaut kad manā dzīvē atkal būs kārtība un komforts. Silta duša un balts klozetpods. Bet tagad ir tik labi tā, kā ir! Izeju lietū pie upeņu krūma un brokastoju. Šodien gan laikam būs jānopērk kafija, citādi ceļā uz Rīgu tā arī neizdevās līdz galam pamosties…
