Dažnedažādas produktu un pakalpojumu reklāmas jau sen ir kļuvušas par neatņemamu mūsu ikdienas sastāvdaļu. Reklāmas ir it visur. Es personīgi esmu pieradusi tās ignorēt. Dažreiz TV ir tik garas reklāmas pauzes, ka pilnīgi var aizmirst, kādu filmu vai raidījumu tu esi skatījies. Tomēr vienu reklāmu es nespēju ignorēt.
Jūs jau droši vien arī esat redzējuši būvniecības firmas Nelss reklāmas, kur lepni tiek paziņots, piemēram, ka ”Tomātu mums nav!” Un tajā pašā laikā tomāts ar naglu tiek pienaglots pie galda. Vai ar urbi tiek urbts siera gabalā. Negribu izklausīties pēc vecas tantes, kurai patīk moralizēt, tomēr es uzskatu, ka tas ir neētiski.
Izpratne par to, ko drīkst darīt (ko ir ētiski darīt) un ko nedrīkst (pārkāpj ētikas normas) tiek iemācīta jau bērnībā. Piemēram, ar ēdienu spēlēties nevar. Ja negribi, tad neēd, nevis pienaglo sviestmaizi pie galda. Vai aplej ar sarkanu krāsu kotleti, kas negaršo. Jo varbūt kāds tieši šajā pašā mirklī sapņo par svaigu tomātu salātiem vai gardu siermaizi, bet nevar atļauties to nopirkt.
Firmas pārstāvji noteikti ir samaksājuši kaudzi naudas par šo reklāmas kampaņu. Bet mani tas nevis mudina iepirkties Nelss veikalos, bet gan nekad nerādīties tiem pat tuvumā. Nu vismaz tuvākajā laikā ne.
