Pēc tik trakas nedēļas kā šī Cosmo komanda liek punktu eksistenciālām pārdomām un beidzot dodas svinēt svētkus.
Žurnāla piecu gadu jubilejas numurs jau sen veikalos, bet mēs tikai tagad beidzot esam saņēmušās atzīmēt padarīto darbiņu, to kārtīgi nosvinot. Ko tur lai saka – labāk vēlu, nekā nekad. Citādi jau sāka likties, ka strādājam arvien vairāk, bet atpūsties – slinkums. Un darbs var ņemt ļaunā, ja to nenosvin. Tāpēc, lai nebūtu nekādas aizbildināšanās un ātras izklīšanas pa mājām, šoferītis mūs visas (kopā ar mūsu divriteņiem) šodien sakrāmēs autobusā un aizvedīs prom no galvaspilsētas. Uz vienu kārtīgu divdiennieku.
Es degu nepacietībā izlaist kādu līkumu ar riteņiem un vakaru pavadīt sarunās pie vīna glāzes. Man tas nozīmē beidzot nepalaist garām to acumirkļos mērāmo brīnumu, kad zied ķirši un plaukst lapas. Nemaz nerunājot par iespēju pa ilgiem laikiem kārtīgi parunāties ar kolēģiem. Tiekamies nākamnedēļ!
