Tas notiek katru gadu ap 31. decembri: tu apņemies zaudēt svaru, sakārtot finanses un beidzot pārņemt kontroli pār savu dzīvi. Taču būsim godīgas – ne vienmēr tas mums izdodas tik spīdoši kā iecerēts.
Varbūt tu vēlies atrast jaunu darbu, iemācīties franču valodu, sākt pastāvēt par savu viedokli un tikt pie algas paaugstinājuma. Ļoti iespējams, ka tu plāno nomest pāris liekos kilogramus vai vismaz sākt dzīvot veselīgāk. Varbūt vēlies jaunas attiecības vai sakārtot jau esošās. Jauns gads patiešām ir lielisks atskaites punkts, no kura veiksmīgi uzsākt sen kāroto mērķu piepildīšanu; no 31. decembra viedokļa tas šķiet kā balta lapa, kuru vari apgleznot un izkrāsot pēc sirds patikas. Taču, kad kalendārs mainās, dienas steidzās uz priekšu ierastajā tempā un Vecgada vakara apņēmība jau sāk pārklāties ar aizmirstības putekļiem, ir grūti rast iedvesmu, lai atrotītu piedurknes un patiešām ķertos klāt mērķu piepildīšanai. Par to aizdomājos tieši Vecgada vakarā, kad, gribot negribot, domas aizklīst nākamo 12 mēnešu virzienā. Kur tie vedīs un ko tie man atnesīs? Melnās Čūskas gads pats par sevi neizklausās pārāk daudzsološi, bet, ja atmetam nepatiku pret aukstiem un glumiem rāpuļiem, tas solās būt pārsteigumu un krāšņu notikumu pilns gads. Kāpēc gan censties ieviest kādus dzelžainus scenārijus un jau priekšlaicīgi uzlikt sev latiņu, kas neveiksmes gadījumā grauzīs vēl ilgi? Manuprāt, pats galvenais ir ļauties. Lai arī kādus izaicinājumus nākamais gads tev liks priekšā, pieņem tos un neskumsti, ja arī kaut kas no iecerētā nepiepildās.
Tāpēc mans novēlējums tev un arī sev – lai 2013. gads ir spilgtu piedzīvojumu, neatkārtojamu atmiņu un aizraujošu izaicinājumu pilns!
