“We all get at least one wish a year over the candles on our birthday. Some of us throw in more–on eyelashes, fountains, lucky stars, and every now and then, one of those wishes come true. So what then? Is it as good as we’d hoped? Do we bask in the warm glow of our happiness? Or, do we just notice we’ve got a long list of other wishes waiting to be wished? We don’t wish for the easy stuff. We wish for big things. Things that are ambitious, out of reach. We wish because we need help and we’re scared and we know we may be asking too much. We still wish; though, because sometimes they come true.”
Mēdz teikt – baidies no tā, ko vēlies, jo tas var piepildīties. Atskatoties uz savām vēlmēm, es zinu, ka noteikti vairs negribētu, lai pat puse no tā visa piepildītos: 8. dzimšanas diena – leļļu māja, 10. dzimšanas diena – mugursoma ar Bārbiju, 15. dzimšanas diena – lai puisis no 9.a mani noskūpsta. Vai vēlmēm un sapņiem arī nevajadzētu uzlikt derīguma termiņu? – arī vēlmes ar laiku pārstāj būt aktuālas. Diez vai es gribētu, lai visums pēkšņi sadzirdētu manu kosmosā sūtīto ziņu par puisi no 9.a.
Jau vairākus gadus, stāvot ar aizturētu elpu pie dzimšanas dienas tortes, es vēlos vienu un to pašu. Un es ticu, ja kaut ko ļoti, ļoti vēlas – tas piepildās.
Pēc mēneša man būs torte ar veselu lērumu svecīšu un man šķiet, es zinu, ko vēlēšos!
…bet ko vēlies Tu?
