Bāc, tā ar mani notiek vienmēr. Biju mānījusi sevi, iedomājoties, ka tādi cilvēki kā es mainās. Tagad zinu – nē, cilvēki nemainās. Uz kādu laiku jau var saņemties, izlikties par eņģeli, tomēr tas velniņš, gadiem ejot, ņurd arvien vairāk un neliek mieru. Tā nu es reiz neizturēju un… nu jā, man iepatikās drauga draugs.
Tagad joprojām dzīvoju kopā ar savu vīrieti, taču nemitīgi domāju par kādu viņa draugu. Patiesībā šo cilvēki tā īsti nemaz nepazīstu, taču viņš ir tik… nu jā, vienvārdsakot, es gribu sava vīrieša draugu. Laikam jau negribu ar viņu attiecības, tikai viņš man šķiet tik simpātisks, ka man reizēm grūti nedomāt par viņu. Turklāt šis kārdinošais puisis bieži ir manā acu priekšā! Ceru, šī gribēšana man visai ātri pāries, tomēr man ir sajūta, ka tā beigsies ar ko citu, jo arvien biežāk jūtu, ka arī šis vīrietis uz mani skatās tā… -Monta, 27
