“Vienmēr esmu apskaudusi sievietes, kuras nezina TO sajūtu. Sajūtu, kad gribas pašai sev un citiem pierādīt savu varēšanu, seksīgumu un pievilcību, ņemot talkā arvien jaunus un jaunus iekarojumus.
Gadiem ilgi esmu centusies, lai šī sajūta man vairs nebūtu pazīstama, bet tā ik pa laikam atkal ir klāt. It kā stāvētu aiz stūra, glūnētu uz mani un vaktētu brīžus, kad manās attiecībās gadās nesaprašanās. Tad tā urda mani, līdz es aizmirstu, cik lielas pūles un mīlestību esmu veltījusi, lai izkoptu savas šī brīža attiecības. Urda tiktāl, līdz salūztu un uzsāku saraksti ar kārtējo draugu. Un es lamāju sevi par to, cik esmu vāja. Par to, ka simpātisks, taču svešs vīrietis ir spējīgs mani pavedināt tik tālu, lai es aizmirstu savu ikdienas dzīvi. Reizēm uz brīdi tas šķiet vienkārši – es ļaujos tam, kas man patīk. Reizēm, kad nožēloju izdarīto, viss šķiet sarežģīti, taču saldie brīži ir tik saldi, ka darvas piliens medus mucā vienkārši izšķīst un aizmirstas…” – Renāte, 29
