“Un atkal esmu uzkāpusi uz tā paša grābekļa, uz kura solījos vairs nekāpt nekad… Pateicoties manai perfektajai fantāzijai, savā prātā esmu radījusi stāstu – uzbūrusi ainu par Lielisko vīrieti, kas mani iekāro, mani vēlas.
Taču diemžēl ar šo Lielisko realitātē pavadījām kopā vien dažas stundas un apmainījāmies vien pāris īsziņām. Taču es, safantazējusies nezin ko, nespēju pārstāt domāt par viņu. Gribu viņam uzrakstīt, satikties, parunāties… Kaut arī apzinos, viņš jau sen mani aizmirsis un viņa dzīvē es nemaz neeksistēju. Ja vien viņš zinātu, ka par viņu iedomājos tūkstoš reižu dienā un iztēlojos, ko viņš teiktu par to vai šito! Tad viņš noteikti domātu, ka esmu pilnīgi jukusi, ja tā fantazēju par pilnīgu svešinieku!” – Daniela, 28
