Vairāk nekā puse jeb 53% aptaujāto ir saskārušies ar matu veselības problēmām. Visizplatītākā no tām ir matu izkrišana, ar ko saskārušies 26% aptaujāto, taukainu matu problēma satrauc 16% aptaujāto, sausi mati – 11%, trausli mati – 10%, bet vel 8% aptaujāto saskārušies ar dažādām citām matu problēmām. Vien 42% aptaujāto norādījuši, ka viņi nesaskaras ar matu problēmām, secināts BENU Aptiekas Veselības monitoringā, kas veikts sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS.
Biežāk satrauc sievietes
Kā atklāj pētījuma dati, biežāk to, ka saskaras ar matu problēmām, norādījušas sievietes. 31% aptaujāto sieviešu atzīst, ka saskārušās ar matu izkrišanu, kamēr no vīriešiem tie ir vien 22%. Ar matu taukainības problēmu saskārušās 18% sieviešu un 13% vīriešu, ar matu sausumu – 17% sieviešu un vien 5% vīriešu, savukārt ar trauslu matu problēmu – 18% sieviešu un tikai 2% vīriešu. BENU Aptiekas skaistuma konsultante Natālija Gavriļčenko skaidro, ka tradicionāli sievietes vairāk uzmanības pievērš matu izskatam un kopšanai, līdz ar to arī biežāk pamana dažādas ar matu veselību un izskatu saistītas problēmas un nianses.
Kā uzsver speciāliste, ir būtiski meklēt un saprast šo problēmu cēloni, lai spētu tās risināt. Tā, piemēram, matu taukainību ļoti bieži jauc ar svīšanu. Pārmērīgas matu taukošanās iemesls var būt hormonālais disbalanss, vienlaikus tas var būt arī nepiemērotas un nepareizas kopšanas rezultāts. Šādas problēmas gadījumā jālieto balansējošie šampūni, kas regulē tauku dziedzeru darbību, un jāatturas no pārmērīgas matu attaukošanas, jo tā sausinās galvas ādu un matus un pastiprinās jau esošo problēmu. Tikmēr matu izkrišanai var būt sezonāls iemesls, taču vienlaikus to var veicināt arī dažādas veselības problēmas. Tādēļ, ja matu izkrišana ir ļoti izteikta un nepāriet, ir jāvēršas pie speciālista. Matu izkrišanas mazināšanai un matu sakņu stiprināšanai ir pieejami dažādi produkti, tai skaitā speciāli losjoni un ampulas. Noderēs arī speciāli vitamīnu un minerālvielu kompleksi, kas palīdzēs stiprināt matus.
Tāpat jāņem vērā, ka ziemā jebkurš matu tips kļūst sausāks nekā parasti, jo ir vairāki kairinošie faktori – centrālā apkure, sals, vējš un vēss gaiss. Sausu matu kopšanai talkā nāks matu maskas katru trešo mazgāšanas reizi, kā arī serumi, kas sargās matus no mitruma zuduma, apkārtējās vides nelabvēlīgās ietekmes un mehāniskas iedarbības.
Jo jaunāks – jo vairāk satraukuma par matiem
Interesanti, ka tieši jaunāki cilvēki (vecuma grupas 18-24 un 25-34 gadi) biežāk norādījuši, ka saskaras ar matu problēmām. Tā, piemēram, to, ka saskārušies ar matu izkrišanu, visvairāk norāda respondenti vecuma grupā no 18 līdz 21 gadam (34% aptaujāto), bet vismazāk respondenti vecuma grupā no 55 līdz 63 gadiem (20%). Ar matu taukainību visvairāk saskārušies respondenti vecumā no 25 līdz 34 gadiem (26%), bet vismazāk – vecumā no 55 līdz 75 gadiem (9%). Sausu matu problēmu visbiežāk atzīmējuši respondenti vecumā no 25 līdz 34 gadiem (20%), visretāk – vecumā no 45 līdz 63 gadiem (5%). Savukārt trausli mati visvairāk satrauc respondentus vecumā no 18 līdz 24 gadiem (16%), bet vismazāk – no 35 līdz 44 gadiem (6%).
Speciāliste skaidro, ja jaunākiem cilvēkiem parasti ir lielāka vēlme eksperimentēt ar dažādiem matu kopšanas un veidošanas līdzekļiem, tādēļ var saasināties dažādas matu problēmas. Turklāt bieži vien paiet ilgāks laiks, līdz cilvēks atrod sev piemērotākos kopšanas līdzekļus un sarod ar savu matu tipu.
Cepuri biežāk valkā vīrieši
Lielākā daļa jeb 58% respondentu gada aukstajā laikā vienmēr valkā cepuri. 19% respondentu to dara reizēm, bet 11% — reti. Tikmēr 12% respondentu ir norādījuši, ka viņi gada aukstajā laikā cepuri nevalkā vispār.
Visatbildīgāk cepuri ziemas laikā valkā vīrieši – 66% aptaujāto vīriešu norādījuši, ka cepuri ziemas laikā valkā vienmēr, savukārt no sievietēm cepuri ziemā vienmēr valkā 51%. Reizēm cepuri valkā 17% vīriešu un 20% sieviešu, bet reti – 10% vīriešu un 11% sieviešu. Vien 7% vīriešu norādījuši, ka cepuri nevalkā nemaz, kamēr no sievietēm tie ir 17%.
Pieaugot respondentu vecumam, palielinās to respondentu īpatsvars, kuri gada aukstajā laikā valkā cepuri. Vecuma grupā 18-24 gadi cepuri nevalkā 20% respondentu, 25-34 gadu grupā cepuri nevalkā 14%, 35-44 gadu grupā – 15%, 45-54 gadu grupā – 13%, 55-64 gadu grupā 9% un 64-75 gadu grupā vien 6%.
N. Gavriļčenko uzsver, ka cepures nevalkāšana aukstā laikā rada salšanas risku, kas var vājināt imunitāti un veicināt saaukstēšanos. Nereti gan sarežģītu matu sakārtojumu īpašnieki izvairās no cepures, jo tā bojā frizūru vai mazina matu sakārtojuma apjomu. Taču ir jāņem vērā, ka temperatūras svārstības ietekmē asins cirkulāciju, kā rezultātā mata folikuls saraujas un mats nesaņem vajadzīgās barības vielas. Organismam ir daudz svarīgāk saglabāt siltumu organisma iekšienē, savukārt mati nav primāri izdzīvošanai, tādēļ tie var ciest pirmie. Protams, nevajadzētu aizrauties ar pārspīlējumiem, jo arī pārmērīga cepures valkāšana var radīt diskomfortu un problēmas – veicināt baktēriju un mikrobu vairošanos, īpaši pastiprināti sasvīstot, un var parādīties tāda problēma kā blaugznas. Tāpēc, esot iekštelpās, cepure tomēr būtu jāvelk nost.
Matu kopšana ziemā
Parasti ziemā pastiprinās tādas sūdzības kā matu elektrizācija, mati biežāk ir sausi, trausli, nespodri un grūti izķemmējami. N. Gavriļčenko uzsver – matu kopšanas rutīna nav grūta un to ir viegli atcerēties. Katru reizi izmantojiet trīs produktus: divus izskalojamos (šampūns un kondicionieris vai maska) un vienu neizskalojamu (krēms, sprejs, serums). Atcerieties – ja lietojat karstus veidošanas instrumentus, papildus noteikti lietojiet termoaizsargājošus līdzekļus. Tāpat reizi desmit dienās noderēs galvas ādas skrubis, lai veicinātu asinsriti un attīrītu galvas ādu no atmirušajām šūnām. Nelietojiet “brīnumreceptes” no interneta – nesmērējiet matos majonēzi, olīveļļu, sviestu un pārtikas želatīnu un citus līdzīgus produktus! Izmantojiet līdzekļus, kas atbilst jūsu matu tipam, un konsultējieties ar speciālistu par jums piemērotāko līdzekļu izvēli.
BENU Aptiekas Veselības monitoringu veic BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījums veikts 2020. gada jūnijā, aptaujājot 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.