Sadzīvē bērnu gūtie apdegumi un applaucējumi, ko mēdz dēvēt par termiskiem apdegumiem, ir nejaušības, ko var novērst. Bērnam pieaugot, termisko apdegumu risks mazinās.
Bērnu slimnīcas Bērnu slimību klīnikas virsārste Alla Silova, kura piedalās traumatisma profilakses kampaņā “Pārvērt pārdrošību par drošību!” stāsta: “Ar nožēlu jāatzīst, ka termisko apdegumu bēdīgās tendences nemainās gadiem – joprojām klīnikā ierodas mazie pacienti ar šīm traumām, lai arī par problēmu tiek runāts daudz un bieži,” saka ārste. Vidēji gadā ap 400 bērnu līdz trīs gadu vecumam gūst traumas mājās applaucējoties vai apdedzinoties, un ik gadu Bērnu slimnīcā apdegumus ārstē vairāk nekā 200 bērnu.
“Ikviens apdegums sagādā nepatīkamas emocijas un sāpes. Ja apdegums ir virspusējs, tas sadzīs un bērna turpmāko dzīvi neietekmēs. Ja ir dziļāki, smagi un plaši apdegumi, atveseļošanās ir sāpīga, un sadzīstot veidojas rētas. Un tas nav tikai kosmētisks defekts, bet var ietekmēt cilvēka turpmākās dzīves kvalitāti. Ja rētas ir uz rokas vai kājas pirkstiem, locītavām, var būt arī funkcionāli traucējumi. Bērns nevarēs kārtīgi saliekt pirkstus, nevarēs sevi tik labi aprūpēt, paņemt rokās pildspalvu un pilnvērtīgi rakstīt, par mūzikas instrumentu spēlēšanu nemaz nerunājot,” saka A. Silova.
Riska grupa – bērni līdz trim gadiem
Audu bojājumus, kas rodas, iedarbojoties augstai temperatūrai, bērni gūst sadzīviskā ceļā, applaucējoties ar karstu šķidrumu, vai arī apdedzinās, esot saskarē ar karstām virsmām (kontaktapdegumi). Visbiežāk termiskos apdegumus bērni gūst līdz 3 gadu vecumam, un tie notiek tuvinieku klātbūtnē. “Es teiktu, ka lielākā daļa šo traumu rodas vecāku neuzmanības dēļ, jo bērni dzīves pirmajos gados ir ļoti zinātkāri, aktīvi iepazīst pasauli, bet pieaugušajiem viņi jāpieskata, jāgādā par viņu drošību,” stāsta A. Silova.
Sadzīvē termiskos apdegumus bērni mēdz gūt arī virtuvē (karstas plītis, pannas, katli), ar elektroierīcēm (gludeklis, lokšķēres, sildītāji u.c.), bet rudenī, kad sākas apkures sezona – arī krāsns durtiņas vai iekurts kamīns var būt bīstams bērnam, ja ir brīvi pieejams un netiek uzraudzīts. Tiesa, mūsdienās virtuves plītis tiek ražotas, lai tās ir bērniem drošas: cepeškrāsns durtiņas nesakarst un bērni nevar tās virināt, bērni paši nevar ieslēgt virsmas karstumu utt.
Kontaktapdegumi var būt dziļi un ar smagām sekām
Kontaktapdegumi, kad bērns pieskaras karstai virsmai, mēdz būt dziļi, jo tieši temperatūra un kontakta ilgums ar karsto virsmu nosaka apdeguma dziļumu. Pie 100 °C temperatūras pietiek tikai ar sekundi, bet pie 60 °C temperatūras – 5-10 sekundēm, lai gūtu apdegumus. Tomēr no visiem apdegumiem vissmagākās sekas – dziļus un plašus apdegumus – var gūt no saskares ar atklātu liesmu. Šādi gadījumi biežāk notiek vasarā, kad ir aktīva grila vai ugunskuru kurināšanas sezona, un bērni netiek pienācīgi uzraudzīti: rotaļājas karstuma avotu tuvumā, skrien, aizķeras, iekrīt ugunskurā vai uzkrīt uz grila.
Pirmsskolas vecuma bērni un pusaudži biežāk apdedzinās, mācoties gatavot maltīti, piemēram, neuzmanīgi rīkojoties ar karstu eļļu (cepot vai fritējot), pieskaroties karstai virsmai, vai arī vasarā pie grila un ugunskura. Bērniem jāatgādina: atklātā liesmā nedrīkst liet degšķidrumu, kas var pēkšņi uzliesmot ar lielu liesmu. Tāpat vecākiem jāuzrauga bērni pie ugunskura – ne tikai tāpēc, ka var iekrist liesmās, bet arī ilgu laiku pēc tam, kad ugunskurs izdzisis: bērnus vilina ugunskura pelni, viņi mēdz tajos iekāpt un var gūt smagus kāju apdegumus. Nākamajā dienā ugunskura centrā zem pelniem var būt pat 400 °C augsta temperatūra, un, lai apdedzinātos, pietiek pat ar 40 °C temperatūru.
Kā novērst traumu gūšanu
Lai bērni negūtu termiskus apdegumus sadzīviskā ceļā, vispirms jāuzrauga viņu aktivitātes un jāskaidro apdegumu bīstamība. “Novērst biežāko apdedzināšanos – ar karstu tēju un kafiju var, ja mamma mierīgi izdzer tasīti, bet bērns tajā laikā ir, piemēram, gultiņā. Pat ja bērniņš paraudās, kamēr dzerat tēju, tas būs daudz drošāk un mazāk traumējoši, nekā ņemt bērnu rokās. Krūzei ar karstu šķidrumu jābūt tālāk no galda malas. Vēl arī ļoti bieža situācija: mamma tur bērnu klēpī vai vienā rokā, otrā – karstu tēju vai kafiju, gatavo maltīti. Bērniņš nevar mierīgi nosēdēt un grozoties, kustoties uzšļaksta šķidrumu sev virsū. Tā rodas tipiskie apdegumi, kad bērnam tiek applaucēta viena puse – galva, kakls, plecs, rociņa, kājiņa,” skaidro mediķe. Komentējot ideju, ka izvairīties no šādiem apdegumiem var, izmantojot termokrūzes, ārste saka: šādas krūzes nav 100 % drošas – tām ir atskrūvējams vāciņš un atverams “snīpītis” dzeršanai, un arī caur to bērns var apdedzināties.
Mazie izzinātāji mēdz pārvietoties zibenīgi, un tikpat zibenīgi rodas idejas: bērns var pēkšņi izdomāt paraut elektroierīces vadu un tā, piemēram, sev uzraut virsū karstu gludekli. Savukārt pirmsskolas un skolas vecuma bērni ir prātīgāki un visbiežāk zina, kādas briesmas slēpj karstums un liesma. Alla Silova sniedz vēl dažus ieteikumus, kā rūpēties, lai traumas nenotiktu:
- apkures sezonā nodrošinieties, lai mazais ķipars nevar piekļūt krāsns durtiņām, pie kamīna vai elektriskajām sildierīcēm (var izveidot norobežojumus);
- sadzīves ķīmiju uzglabājiet bērniem nepieejamās vietās, jo, to norijot, var iegūt iekšējo orgānu apdegumus;
- ja sildāt bērnu pārtiku (piena pudelītes, biezenīšus u.c. ēdienus), piemēram, mikroviļņu krāsnī, pirms to dot bērnam, pārbaudiet, vai trauks un pārtika nav karsta. Piena temperatūru var pārbaudīt, uz rokas uzpilinot pilīti piena. Pārtikai vai dzērienam ir jābūt remdenam: ja mums, pieaugušajiem, tas šķiet karsts, bērnam tas noteikti būs par karstu;
- pirms bērna vannošanas pārbaudiet ūdens temperatūru. Nelaidiet vannā karstu, verdošu ūdeni ar domu to vēlāk sajaukt ar aukstu, jo, kamēr ūdens tek vannā, rosoties varat nepamanīt, ka bērns izdomājis tajā jau iekāpt. Pārbaudīt vannas ūdens temperatūru var ar termometru (laba temperatūra ir mūsu ķermeņa temperatūra – ap 36 °C). Ja nav termometra, ūdeni vannā var pārbaudīt arī ar elkoni (tam ir jutīga ādas virsma): iemērciet to ūdenī un pārliecinieties, vai ūdens temperatūra ir komfortabla;
- skaidrojiet bērnam, ka virtuve nav rotaļu istaba, lai brīdī, kad vecākiem rokās ir trauki ar karstu šķidrumu, bērns uzturas drošā attālumā.
Kad meklēt mediķu palīdzību
Mums, pieaugušajiem, pieskarties karstai virsmai vai iemērkt pirkstu karstā šķidrumā var būt vien nepatīkami un sāpīgi, savukārt bērnam šāda kontakta, kas rada termisko ievainojumu, sekas ir daudz smagākas. Daktere skaidro: “Tam ir anatomiski un fizioloģiski iemesli: bērna āda ir plānāka nekā pieaugušajiem, tāpēc karstuma ietekme ir dziļāka un pat pie stipri zemākas temperatūras tā apdeg dziļāk un ātrāk. Runājot par apdegumiem, ārsti norāda, ka apdegums skaitās nopietns tad, ja tas ir lielāks par bērna plaukstas lielumu – aptuveni 10% no kopējā ādas laukuma. Tādā gadījumā obligāti jāizsauc neatliekamā palīdzība. Mazuļiem palīdzība var būt nepieciešama arī pie mazāka apjoma brūces, piemēram, ja gūts apdegums locītavās vai uz sejas.
Pat salīdzinoši nelielam apdegumam var būt nopietnas sekas, un ārstēšanās ilgums un rezultāti būs atkarīgi no pirmās palīdzības. Tiklīdz ir gūts apdegums, pats galvenais ir pārtraukt karstuma ietekmi uz bērna ādas un dziļākajiem audiem. Tāpēc šī vieta uzreiz ir ilgstoši jāatdzesē zem vēsa, tekoša ūdens – vismaz 10 minūtes. Nedz ledainu ūdeni, nedz pašu ledu nevajag lietot, jo tas var vēl vairāk traumēt jau tā skartos audus (apsaldējot).
Ja ir šķietami neliels apdegums, pēc atvēsināšanas brūcītei var uzklāt pantenolu saturošu izsmidzināmo līdzekli vai putas: tie noder kā pirmā palīdzība pie nelieliem apdegumiem, kuri arī būtu jāparāda ārstam, kas ieteiks turpmāko ārstēšanu, iesaka mediķe. Lai mazinātu sāpes, bērnam var iedot paracetamolu vai ibuprofēnu saturošas zāles, bet noteikti jāskatās, lai deva atbilstu bērna vecumam un svaram.
Ja gadījies apdedzināties vai applaucēties ar drēbēm mugurā, piedegušo apģērbu nedrīkst raut – kopā ar apģērbu var noplēst arī bojāto virsmu. Uz apģērba ir jālej vēss ūdens (ja iespējams – starp apģērbu un ādu) un tikai tad, kad ir mazināta karstuma ietekme, lēnām jāņem nost apģērbs. Ja gadās applaucēties ar taukainu karstu šķidrumu, piemēram, zupu, skarto ādu ātri jānoskalo, lai neveidojas taukaina kārtiņa.
“Jo mazāks bērniņš, jo tam ātrāk jāsniedz palīdzība,” piekodina A. Silova, “īpaši, ja ir gūts sejas apdegums, jāizsauc neatliekamā palīdzība, vai arī jāvēršas Bērnu slimnīcas vai citas tuvākās slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļā.” Sejas apdegumu gadījumā cietušais ļoti bieži gūst arī elpceļu apdegumus, bet to varēs izvērtēt tikai ārsts un tas jākonstatē pēc iespējas ātrāk, jo elpceļos veidojas tūska: audi pietūkst, iekaist un tiek apgrūtināta elpošana – tas ir pat dzīvībai bīstams stāvoklis.
Ārste piekodina: uz apdeguma/applaucējuma vietas kategoriski aizliegts smērēt dažādus eļļainas, taukainas konsistences produktus: krēmus, sviestu, eļļu, krējumu u.c., jo tie ne tikai plānā kārtiņā pārklāj bojāto vietu un nekādi nesekmē dzīšanu, bet var radīt pat vēl dziļākus audu bojājumus. Gaidot mediķus, uz brūces nevajag neko likt un nevajag mēģināt to pārsiet pašu spēkiem.
Daktere Silova aicina vecākus būt atbildīgiem, pieskatīt bērnus un mācīt drošības noteikumus. Ir iespējams sadzīvot ar karstumu un uguns liesmu, kas, prasmīgi lietota, ienes mūsu dzīvē tikai prieku un komfortu.
Raksts tapis Eiropas Sociālā fonda finansētās kampaņas “Pārvērt pārdrošību par drošību!” ietvaros. Tās mērķis ir izglītot un informēt dažāda vecuma bērnus, viņu vecākus un citus pieaugušos par drošību, biežāko traumu veidiem katrā vecumposmā, traumu gūšanas apstākļiem un profilakses pasākumiem, lai samazinātu bērnu traumatismu Latvijā. Visi kampaņas informatīvie materiāli pieejami Veselības ministrijas tīmekļvietnē www.esparveselibu.lv un Bērnu slimnīcas tīmekļvietnē www.bkus.lv. Kampaņas aktualitātes tiek atspoguļotas arī sociālajos tīklos.
Kampaņa tapusi pēc Veselības ministrijas, Bērnu slimnīcas un Slimību profilakses un kontroles centra iniciatīvas un tiek īstenota Eiropas Sociālā fonda projekta “Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi” (identifikācijas Nr. 9.2.4.1/16/I/001) ietvaros.
