Latvijā turpina pieaugt iedzīvotāju satraukums saistībā ar Covid-19 izplatību un valstī noteiktajiem ierobežojumiem. Jaunākie BENU Aptiekas Stresa termometra dati atklāj, ka 10 baļļu skalā savu satraukumu ar 9 un 10 novērtējuši 20% aptaujāto iedzīvotāju, kas pārsniedz gan 2020. gada martā, gan oktobrī iegūtos datus, kad ļoti augsts satraukuma līmenis bija attiecīgi 18% un 11% iedzīvotāju. Tāpat jaunākie dati liecina, ka vidēji augsts satraukuma līmenis (7 un 8) saglabājas 27% respondentu, vidējs (5 un 6) – 25%, savukārt zems satraukuma līmenis ir 29% Latvijas iedzīvotāju.
Ilgstošās krīzes sekas
Psihoterapeits Dr. Andris Veselovskis skaidro, ka šobrīd joprojām saglabājas augsti Covid-19 saslimšanas rādītāji, krīze ir ieilgusi, ierobežojumi kopumā nemazina saslimstību, kā arī vakcinēšanas ātrums pagaidām nerada cerības par ātru izeju no krīzes. Eksperts norāda, ka šobrīd Latvija atpaliek vakcinēšanas skaitļos, kā arī aizvien spēcīgāk parādās, ka veselības aizsardzības sistēma Latvijā ilgstoši ir bijusi nepietiekami finansēta. Šobrīd visā pasaulē vērojama mentālās veselības pasliktināšanās, Latvijā šī situācija varētu būt īpaši smaga, jo mentālās veselības aprūpe nekad nav bijusi prioritāte.
Dr. A. Veselovskis norāda, ka šai krīzei būs smagas sekas, jo atšķirībā no 2008. gada finanšu krīzes šoreiz mijiedarbojas trīs negatīvie faktori:
- bioloģiskais – jauns un bīstams vīruss;
- sociāli psiholoģiskais – panika, kas joprojām turpinās, izraisot mentālus traucējumus un neefektīvu lēmumu pieņemšanu;
- ekonomiskais – grūtības izdzīvot un neskaidrība par nākotni.
Visvairāk cieš trūcīgie un ekonomiski neaizsargātie, kā arī cilvēki ar paaugstinātu trauksmes un depresivitātes līmeni. Situācijai neuzlabojoties, mentālās veselības traucējumu skaits turpinās pieaugt, tāpat arī neārstētu hronisku somatisku slimību daudzums, savukārt ģimenēs, kurās cietīs vecāki, automātiski cietīs arī bērni.
Kuras grupas uztraucas vairāk?
Līdzīgi kā iepriekšējos pētījumos, arī šoreiz dati parāda, ka par Covid-19 vairāk uztraucas sievietes. Starp vīriešiem savu satraukumu par Covid-19 kā ļoti augstu vērtē 14% aptaujāto, kamēr sieviešu vidū šis rādītājs ir 26%. Kopumā iedzīvotājos vislielāko satraukumu rada bailes par tuvinieku veselību (59,3%), risks pašiem saslimt ar Covid-19 un iespējamās komplikācijas (42%), kā arī atsevišķas sabiedrības daļas bezatbildība pret valstī noteikto ierobežojumu ievērošanu (39,1%). Tāpat būtiski satraukumu rada arī neziņa par valsts ekonomisko darbību (29,1%), situācija darbā (24,3%), medicīnisko preču un pakalpojumu pieejamība (13,3%), kā arī masku valkāšana un citi ierobežojumi (11,8%). Gan sievietes, gan vīrieši visvairāk uztraucas par tuvinieku veselību (attiecīgi 67,8% un 50,5%), sievietes vairāk satraucas par risku pašām saslimt ar Covid-19 (49,9% un 33,9%), savukārt vīriešus vairāk uztrauc situācija darbā un potenciālā darba zaudēšana (sievietes – 22,6%, vīrieši – 26%).
Dr. A. Veselovskis skaidro, ka vēsturiski vīrieši ir bijuši agresīvāki un vismaz ārēji centušies būt neievainojami gan fiziski, gan mentāli, savukārt sieviešu emocionālā pasaule ir plašāka, kā arī viņas spēcīgāk apzinās savas emocijas. Vienlaikus jāņem vērā, ka spēcīgāka emocionālā uztvere var būt nogurdinoša, īpaši Covid-19 laikā, kad ir ilgstošs satraukums un neziņa par turpmāko dzīvi.
Lai mazinātu stresu un satraukumu, kas radies Covid-19 izplatības dēļ, Dr. A. Veselovskis iesaka rīkoties pragmatiski un racionāli, piekopt aktīvu dzīvesveidu, labu miegu un izmēģināt jaunas nodarbes, saglabāt pozitīvu domāšanu, nepakļauties bailēm un negatīviem scenārijiem, kā arī pakāpeniski mācīties sadzīvot ar nezināmo.
Pētījums veikts sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, laika posmā no 20. līdz 23. janvārim aptaujājot 1713 respondentus.
