Valdība ceturtdien atbalstīja 69 padomju un nacistisko režīmu slavinošu pieminekļu, piemiņas zīmju, piemiņas vietu un citu objektu demontāžu.
23.jūnijā stājās spēkā likums “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā”, saskaņā ar kuru publiskajā ārtelpā, publiskajā būvē vai publiskas personas iekštelpā, izņemot akreditētus muzejus, aizliegts eksponēt pieminekļus, piemiņas zīmes, piemiņas plāksnes, piemiņas vietas, arhitektoniskus vai mākslinieciskus veidojumus un citus objektus, kas izvietoti Latvijas teritorijā kopš 1940.gada un atbilst vismaz vienam no noteiktajiem kritērijiem – tie slavina PSRS vai nacistiskās Vācijas okupācijas varu, ar to saistītu notikumu vai personu, tie slavina totalitārismu, vardarbību, militāru agresiju, karu un kara ideoloģiju vai arī tie ietver padomju varas vai nacisma simbolus.
Atbilstoši likumam ticis noteikts, ka Rīgā, Uzvaras parkā esošais monuments ir demontējams, savukārt iepriekš minētajiem kritērijiem atbilstošus demontējamos objektus nosaka Ministru kabinets.
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, biedrība “Latvijas Mākslinieku savienība” un Latvijas Okupācijas muzejs jūnija beigās pēc demontējamo objektu izvērtēšanas nolēma, ka demontējami ir 69 objekti.
Demontēšanai piedāvātās vietas ir visos Latvijas vēsturiskajos novados, 23 pašvaldību teritorijās. Pārsvarā piemiņas vietas atrodas novadu teritorijās, turklāt nereti šādas piemiņas vietas ir cilvēku reti apmeklētas un nomaļas.
Zināmākie padomju laika pieminekļi atrodas valstpilsētās. Nojaucamo objektu sarakstā iekļauti šādi objekti Liepājā, Rēzeknē un Daugavpilī, norāda Kultūras ministrija. Līdztekus jau nojaukšanai lemtajam piemineklim Pārdaugavā Rīgā ir identificēti vēl vairāki demontēšanai paredzēti padomju laika piemiņas objekti, tostarp Mežaparkā un Rumbulā.
Kurzemē šādi nojaukšanai paredzētie pieminekļi izvietoti Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā, Medzes pagastā un Bunkas pagastā, Kuldīgas novada Alsungas pagastā, Gudenieku pagastā un Rendas pagastā, Dienvidkurzemes novada Kalētu pagastā un Vaiņodes pagastā.
Zemgalē pieminekļi atrodas Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā, Bauskas novada Mežotnes pagastā.
Vidzemē demontēs pieminekļus Alūksnes novada Annas pagastā, Jaunalūksnes pagastā, Annas pagastā, Liepnas pagastā un Mālupes pagastā, Gulbenes novada Druvienas pagastā, Beļavas pagastā un Stāmerienes pagastā, Smiltenes novada Gaujienes pagastā, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, Madonas novada Ošupes pagastā un Barkavas pagastā, kā arī Mārupes novada Tīrainē.
Latgalē šādi objekti atrodas Ludzā, Ludzas novada Rundēnu pagastā, Malnavas pagastā, Goliševas pagastā un Pasienes pagastā, Balvos, Balvu novada Baltinavas pagastā un Tilžas pagastā, Krāslavā, Krāslavas novada Šķaunes pagastā, Kombuļu pagastā un Konstantinovas pagastā, Augšdaugavas novada Naujenes pagastā, Nīcgales pagastā, Demenes pagastā, Maļinovas pagastā un Skrudalienas pagastā.
Ņemot vērā, ka Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde turpina darbu pie demontējamo objektu saraksta, projektā noteiktais demontējamo pieminekļu saraksts pēc vajadzības vēl var tikt papildināts.
Atsevišķas pašvaldības jau lēmušas, ko darīt ar demontēšanai paredzētajiem pieminekļiem, piemēram, tos pārvietot uz kapiem, kuros apglabāti tostarp Padomju armijas karavīri.
Tikmēr, piemēram, Daugavpils dome lēma vērsties Satversmes tiesā, apstrīdot likuma “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā” atbilstību Satversmei.
Jautājums par pieminekļu nojaukšanu īpaši aktualizējās pēc Krievijas sāktā kara pret Ukrainu.
