Peļķes, auksts vējš, dzestri rīti un lietus šaltis rudenī ir ierastas parādības, kas bieži vien cilvēkiem izraisa saaukstēšanos. Tās izpausmes var būt dažādas, bet viena no nepatīkamākajām kaitēm ir apsaldēts urīnpūslis. Ko darīt, lai no tā izvairītos, stāsta “Euroaptiekas” farmaceite Ieva Zvagule.
Viens no galvenajiem noteikumiem, lai neapsaldētu urīnpūsli, ir ģērbties atbilstoši gadalaikam un laika apstākļiem, turēt kājas siltumā un muguru – apsegtu. “Rudenī bieži nākas uz ielas redzēt cilvēkus apģērbos, kas vairāk piemēroti vēsākām vasaras pēcpusdienām. Taču pat ļoti silta rudens diena nav tas pats, kas vēsa vasaras pēcpusdiena – zeme atdziest, un siltums ir mānīgs. Bērnībā tik bieži dzirdētajā vecmāmiņas padomā par kārtīgu saģērbšanos ir vērts ieklausīties. Īpaši ar apģērbu grēko jaunas sievietes – protams, gribas izskatīties glīti, taču īsi svārciņi un jaciņas līdz nabai lai paliek vasarai: tieši sievietēm ir vislielākais risks iedzīvoties urīnpūšļa un urīnceļu problēmās,” norāda Ieva Zvagule.
Kā atpazīt problēmas ar urīnpūsli
Urīnceļu iekaisumu izraisa baktērijas, kas nokļūst urīnpūslī, novājinoties organisma aizsargspējām. Mainīgi laika apstākļi un neatbilstošs apģērbs, vāja imunitāte, higiēnas prasību neievērošana un negausīga mīlas dzīve ir faktori, kas var veicināt problēmas ar urīnpūsli. Starp citu, arī nepietiekama šķidruma lietošana ikdienā var radīt problēmas: pieauguša cilvēka nieres izfiltrē 70 līdz 90 mililitrus asiņu minūtē, ar urīnu izvadot toksiskus atkritumus un lieko ūdeni. Ja šķidruma nepietiek, baktērijas “neizskalojas” no organisma.
“Ja ļoti bieži gribas uz tualeti, jūtamas stipras, velkošas sāpes un dedzināšanas sajūta, šķiet, ka urīnpūslis pēc urinēšanas joprojām ir pilns, moka sāpes virs kaunuma kaula vai parādās asinis urīnā – tas viss var liecināt par apsaldētu urīnpūsli,” brīdina farmaceite. Ne vienmēr parādīsies visi šie simptomi, savukārt atsevišķos gadījumos tos var papildināt arī drebuļi, drudzis un sāpes vēderā, sānos vai mugurā. Parasti šīs problēmas sākas pēkšņi un ilgst vairākas dienas, izraisot diskomfortu un ļoti nepatīkamas sajūtas. Labā ziņa – šo kaiti diezgan sekmīgi var izārstēt mājas apstākļos. Pirmā palīdzība – siltums un ārstnieciskie augi.
Dzērveņu glābiņš
Visefektīvākais augu valsts produkts urīnpūšļa glābšanai ir dzērvenes. Veselīgās ogas ir arī vispopulārākais urīnizvadceļu veselības profilakses līdzeklis. Dzērveņu sastāvā ir miecvielas (proantocianidīns), flavonoīdi, C vitamīns un minerāli – nātrijs, fosfors, kālijs. Aptuveni 50 grami dzērveņu ogu vai 100 mililitri sulas nodrošina nepieciešamo C vitamīna dienas devu. Turklāt dzērvenēm piemīt arī daudz citu labu īpašību – tās ir lielisks antioksidants, aizkavē novecošanos, nostiprina sirds asinsvadus, augstais C vitamīna saturs to sastāvā stiprina imūnsistēmu, turklāt dzērvenes derēs tiem, kas ievēro diētu – tajās ir maz kaloriju, bet daudz bioloģiski aktīvo vielu.
Ārstēšanās nolūkos derēs gan svaigas ogas, gan pašu pagatavots morss – vienīgi jāizvairās no pārmērīga salduma, kas pie urīnpūšļa kaitēm var palēnināt ārstēšanu. Var izvēlēties arī rūpnieciski ražotus un aptiekās nopērkamus dzērveņu preparātus – mikstūras, tabletes un kapsulas ar dzērveņu ekstraktu. Ieteicamās dzērveņu kūres ilgums ir 4–6 nedēļas, taču jāatceras, ka ne visi cilvēki var lietot dzērvenes ilgstoši un tās var negatīvi iespaidot dažu antibiotiku darbību. Tomēr, ja ir urīnpūšļa iekaisums, jālieto arī šķidrums, jo dzērvenes neveicina nieru skalošanu.
Daudz šķidruma!
Lai veicinātu urīnpūšļa atlabšanu, dienā ieteicams izdzert divus litrus šķidruma, kas ne tikai izskalos baktērijas, bet arī atšķaidīs urīnu, lai tas mazāk kairinātu urīnpūsli. Lieko šķidrumu izvadīt palīdzēs zāļu tējas, kas arī nomāks baktēriju vairošanos, samazinās iekaisumu un veicinās urīnceļu gļotādu atjaunošanos. Noderēs miltene (vienu pašu gan to neiesaka lietot), tīruma kosa, baltdadzis, parastais plikstiņš, bērza lapas un pumpuri, Islandes ķērpis un citi augi, kam piemīt pretiekaisuma, spazmas mazinošas un urīndzenošas īpašības. Vēlams gatavot tēju no vairākiem augiem, lai to iedarbība būtu daudzpusīgāka. “Euroaptiekas” farmaceite atgādina: “Lai skalošanas process būtu efektīvāks, uz labierīcībām jāiet, tiklīdz rodas vajadzība. Nav veselīgi ciesties, jo laikus neizskalotas baktērijas turpinās vairoties un veicinās diskomfortu. Tas attiecas arī uz veselu cilvēku!”
Kad doties pie ārsta
Ja ārstniecisko augu līdzekļi nepalīdz un problēma ilgst vairāk par nedēļu, noteikti jāvēršas pie ārsta. Neizārstējot akūtu iekaisumu, tas var iegūt hronisku formu, un tad ar ārstniecības augiem nepietiks, būs jāķeras pie antibiotikām. “Lai tā nenotiktu, ar mīlestību atcerēsimies vecmāmiņu padomus – turēsim kājas siltumā un saģērbsimies kārtīgi, lai rudens dzestrums uzmundrina, bet nesaldē!” aicina Ieva Zvagule.
