Medicīna pēdējos gados attīstās strauji un līdz ar efektīvākām diagnostikas un ārstēšanas metodēm, krūts vēzis vairs nav diagnoze, kura nozīmē automātisku atvadīšanos no krūtīm. Jo ātrāk tiek noteikta diagnoze, jo lielākas ir iespējas pacientei piemērot saudzīgāku terapiju un pilnībā izveseļoties. Neskatoties uz to, joprojām ir liela daļa sieviešu, kuras baidās apmeklēt ārstu un veikt nepieciešamās pārbaudes, pakļaujot sevi riskam tikt diagnosticētas ar vēzi vēlīnā stadijā. Par to, kā norisinās ārstēšana un kā pacientēm tiek pielāgota atbilstīgākā terapija, stāsta Rīgas Austrumu slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centra Krūts ķirurģijas nodaļas vadītājs asoc. prof. Jānis Eglītis.
Kāds ir rīcības algoritms pēc tam, kad sievietei tiek atklāts krūts vēzis?
Sieviete ar aizdomām par krūts pataloģiju tiek nosūtīta uz kādu no četrām medicīnas iestādēm – Latvijas Onkoloģijas centru, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcu, Daugavpils Reģionālo slimnīcu vai Liepājas Reģionālo slimnīcu, – kur tiek veikta tālākā izmeklēšana un nepieciešamības gadījumā arī biopsija (jeb audu paraudziņa paņemšana). Ja vēzi atklāj agrīnā stadijā, visbiežāk nākamo 2 līdz 3 nedēļu laikā seko ķirurģiska ārstēšana. Ja audzējs ir mazs, daudzos gadījumos krūti ir iespējams saglabāt, izoperējot tikai bojātos audus. Savukārt, ja audzējs ir liels un lokāli izplatījies vai arī, ja ārsti domā, ka tas varētu reaģēt uz ķīmijterapiju un būtu iespējams veikt krūts dziedzera saglabājošu operāciju, paciente tiek nosūtīta uz pirmsoperācijas ķīmijterapiju. Gadījumā, ja slimība ir ļoti ielaista, tiek veikta tikai ķīmijterapija. Lēmumu par katrai pacientei vēlamo ārstēšanu pieņem ārstu konsīlijs.
Kādi ir iespējamie terapijas veidi?
Sievietēm pēc 65 gadu vecuma visbiežāk pēc operācijas seko staru terapija un, ja audzējs ir hormonjutīgs, tad hormonterapija ar tabletēm. Savukārt, ja paciente ir gados jaunāka, tad operācijai visbiežāk seko ķīmijterapija, kas parasti norisinās reizi 3 līdz 4 nedēļās dienas stacionārā. Ja ir veikta krūti saglabājoša operācija un ir izmaiņas paduses limfmezglos, bieži tiek piemērota staru terapija. Apstarošanu veic katru darba dienu mēneša garumā, un to var darīt gan ambulatori, gan stacionāri, ja nav iespējams izbraukāt uz seansiem.
Pēc kādiem parametriem pacientei pielāgo terapiju?
Izvēloties ārstēšanu, ņem vērā audzēja lielumu un reģionālo limfmezglu iesaisti, pēc kā arī nosaka slimības stadiju. Tāpat ir jāņem vērā, vai audzējs ir hormonjutīgs vai nav, vai audzējam ir izteikti HER 2 receptoru pārekspresija (pārmērīgs daudzums un aktivitāte) vai nē. Gadījumā, ja tā ir izteikta, var pielietot arī mērķterapijas līdzekļus. Vēl parasti ņem vērā šūnu dalīšanās indeksu.
Kādas mūsdienīgas terapijas metodes nākotnē varētu tikt ieviestas Latvijā?
Pēc būtības ir jārunā par vairākiem krūts vēža apakštipiem – agresīviem un mazāk agresīviem. Agresīvākajiem audzējiem nākotnē visdrīzāk ienāks audzēju ģenētiskās izmeklēšanas metodes kā, piemēram, DNS sekvenēšana, lai noteiktu mutācijas konkrētajā audzējā. To attiecīgi varētu izmantot gan terapijas izvēlē, gan arī sekojot pacientei pēc-ārstēšanas periodā. Zinot konkrētā audzēja individuālās pazīmes, bieži ģenētiskās izmaiņas asins analīzēs var konstatēt vēl pirms tās ir iespējams noteikt ar jebkurām citām metodēm. Tas ļauj iegūt pašu galveno – laiku. Taču, runājot par krūts vēzi, pamatuzdevums ir agrīna diagnostika. Ir svarīgi, lai sievietes piedalītos valsts apmaksātajā skrīninga programmā un sievietes, kuras neietilpst šajā vecuma grupā, regulāri pārbaudītu krūtis. Ja tas notiks, pacientēm vairs nebūs nepieciešama tik sarežģīta un dārga ārstēšana.
Autors: VITA
