Sporta zāļu slēgšana un biežāka uzturēšanās mājās ir sekmējusi to, ka Covid-19 laikā 20% Latvijas iedzīvotāju ar fiziskajām aktivitātēm nodarbojas mazāk nekā pirms krīzes, kamēr 62% fizisko aktivitāšu daudzums šajā laikā nav mainījies. Vienlaikus 15% aptaujāto atzinuši, ka Covid-19 laikā kustas vairāk nekā pirms tam (6% – ievērojami vairāk, 9% – nedaudz vairāk), secināts BENU Aptiekas Stresa termometra rezultātos, kas iegūti sadarbībā ar uzņēmumu GEMIUS, aptaujājot vairāk nekā 2700 iedzīvotājus. Lai arī kopumā fizisko aktivitāšu daudzums ir mazinājies, 32% respondentu atzinuši, ka Covid-19 laikā savai imunitātei pievērš lielāku uzmanību nekā pirms tam, piemēram, papildus uzņem vitamīnus un cenšas saglabāt mierīgu ikdienas ritmu.
Tāpat aptaujā atklāts, ka 63% aptaujāto par savu imunitāti rūpējas tikpat daudz kā pirms krīzes, 1% par imunitāti rūpējas mazāk, savukārt 4% konkrētu atbildi sniegt nevarēja.
Spēja pielāgoties
Viens no CrossFit kustības pamatlicējiem Latvijā, treneris Kaspars Zlidnis skaidro, ka cilvēkiem ir sarežģīti mainīt ikdienas kārtību un īsā laikā pakārtot to mainīgajiem Covid-19 ierobežojumiem. Lai cilvēki pierastu un pielāgotos jaunajiem apstākļiem, ir vajadzīgs laiks. Tas attiecas arī uz sporta nodarbībām, kas šobrīd nav atļautas tādā apjomā un intensitātē kā iepriekš. Jau bez ierobežojumiem cilvēkam ir grūti atrast motivāciju sportot, bet šobrīd darīt to vienam pašam mājas apstākļos bez trenera klātbūtnes, atbilstoša inventāra un gaisotnes ir vēl sarežģītāk.
Vingrošana mājās
Eksperts uzsver, ka vingrošana nav rakešu zinātne, drīzāk tā ir psiholoģiska spēja pielāgoties jaunajiem apstākļiem un rast motivāciju vismaz 40 minūtes izkustēties mājās vai ārā. Profesionālajā sportā šie ierobežojumi ir daudz kritiskāki, tomēr minimālais ikdienas kustību apjoms neko pārāk specifisku nenozīmē – pietiek ar locītavu izapļošanu, pāris spēka vingrinājumiem lielākajām muskuļu grupām, dažiem stiepšanās vingrinājumiem un intensīvāku pastaigu vai lēnu skrējienu pie mājām. K. Zlidnis norāda, ka, vingrojot bez papildu smaguma, traumu iespējamība ir neliela. Turklāt ierobežojumi ir tikai uz noteiktu laiku, tādēļ baidīties no tālejošām sekām nav vērts. Veselīgs dzīvesveids nav īstermiņa nodarbe, tas ir veselību veicinošu aktivitāšu kopums visas dzīves garumā, tādēļ jāpielāgojas apstākļiem un jāturpina darīt visu iespējamo sava organisma stiprināšanā. Treneru konsultācijas un privāti treniņi iespējami ir arī tiešsaistes režīmā, tādēļ jāizmanto tās iespējas, kuras šobrīd ir pieejamas, lai mazinātu mazkustības riskus.
Kustības un emocionālā labsajūta
Fiziskās aktivitātes ir viens no veidiem, kā novērst domas un mazināt satraukumu par krīzi. Cilvēka emocionālo līdzsvaru lielā mērā nosaka tas, kam ikdienā tiek pievērsta lielāka uzmanība. Patērējot negācijas un bailes, cilvēkus pašus pārņem baiļu un nedrošības sajūta, kas atņem ievērojamus enerģijas resursus un pasliktina emocionālo labsajūtu. Tā vietā, lai veltītu vairāk laika ģimenei un rūpētos par mentālo un fizisko veselību, liela uzmanība tiek pievērsta apkārt esošajām negācijām. K. Zlidnis aicina vairāk uzturēties dabā. Tas palīdzēs attīrīt prātu, turklāt ir labs un visiem pieejams izkustēšanās veids. Attiecībā uz imunitātes stiprināšanu jāatceras, ka to veido ļoti daudzi aspekti, tostarp veselīgs un pilnvērtīgs uzturs, kvalitatīvs miegs un stresa kontrole. Tuvojoties Ziemassvētkiem, speciālists atgādina par regulāru kustību nozīmi un mērenības ievērošanu ēdienu un dzērienu patēriņā.
Pētījums veikts sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, aptaujājot 2779 respondentus.
