Miltu ēdieni ir neveselīgi, nav nekā sliktāka par treknu ēdienu un, ja vēlies saglabāt slaidu augumu, pēc pulksten 18.00 kategoriski nedrīkst ēst – reti kurš nav dzirdējis šīs frāzes, bet tikai retais zina, cik patiesas tās ir. Par veselīgu uzturu pastāv ne mazums mīti, daži no tiem ir tuvu, bet daži pavisam tālu no patiesības. Lai kliedētu maldīgos priekšstatus, Rimi gardēde Inga Pūce paskatīsies uz sabiedrībā populāriem un pieņemtiem mītiem ar veselīga uztura speciālistes acīm.
- Sasaldējot augļus, dārzeņus, zaļumus un ogas, tie zaudē vitamīnus un savu enerģētisko vērtību
Produktus sasaldējot, vitamīni nekur nepazūd – tie saglabājas. Svarīgākais noteikums ir tos atlaidināt istabas temperatūrā. Pateicoties saldēšanai, augļi, dārzeņi un zaļumi mums ir pieejami visa gada garumā, tāpēc Inga aicina neslinkot un parūpēties, lai aukstajā laikā varam našķoties ar vitamīniem bagātu un garšīgu pārtiku. Taču sasaldēšana tomēr samazina produktu bioenerģētiku, kas ir salīdzinoši jauns un neparasts produktu raksturojošais lielums. Ikviens ir sajutis dzīvesprieka un dzīves spara pieaugumu vai samazinājumu pēc noteiktām maltītēm – par to ir atbildīga produkta bioenerģētika.
- Diētas der visiem cilvēkiem
Inga uzskata, ka diētas neder nevienam, jo tās cilvēkiem neko neiemāca. Krasi mainot ēdienkarti, ir jāapzinās, kāpēc tas tiek darīts un kā tas uzlabos veselību. Svara samazināšana pavisam noteikti vēl nenozīmē, ka organisms ir atguvis vajadzīgo līdzsvaru. Jo veselīgas un apzinātas ēšanas pievienotā vērtība ir ideāls svars.
- Pēc plkst. 18.00 ēst nedrīkst
Pēc sešiem vakarā drīkst ēst, taču ne pārmērīgi daudz. Svarīgākais šajos izsalkuma brīžos izvēlēties vieglākus ēdienu un našķus, piemēram, dārzeņus, piena produktus un rīsus, griķus vai makaronus. Kartupeļus labāk ēst dienas pirmajā pusē, jo vakarā tie organismam būs par smagu. Un pirms došanās gulēt nevajadzētu ēst vismaz divas stundas.
- Tauki ir kaitīgi un uzturā no tiem ir jāizvairās
Tauki nav kaitīgi, tie organismam ir vajadzīgi, jo dod mums enerģiju. Bet to uzņemšana pārmērīgā daudzumā gan nav ieteicama, jo tie palēnina gremošanas procesus.
- Brūnais cukurs ir veselīgāks par balto cukuru
Nebūt nē! Brūnais cukurs ir tikai ar melasi iekrāsots baltais cukurs, kas to nepadara veselīgāku, kā lielākoties sabiedrībā tiek uzskatīts. Lai gan pārmērīgā daudzumā ikdienā lietots cukurs mums nodara vairāk ļauna nekā laba, tomēr jēlcukurs, kas ir iztvaicēta cukura masa, tiek izmantots pat dažādu slimību ārstēšanai.
- Visus nepieciešamos vitamīnus var uzņemt kapsulu veidā
Vitamīni ir jāuzņem ar produktiem, nevis dzerot uztura bagātinātājus. Protams, tie stiprina veselību, taču tie nevar aizstāt veselīgu uzturu. Lai vitamīni un minerālvielas organismā uzsūktos, ir nepieciešamas to dabīgas kombinācijas, kas sastopamas tikai dabīgos produktos. Mums nevajadzētu iedomāties, ka cilvēkam ir iespējams šīs dabīgās kombinācijas sintezēt. Tas ir tieši tāpat, kā nevienam vēl nav izdevies mākslīgi radīt mātes pienu.
- Pie uztura speciālista iet tikai tie cilvēki, kuriem ir liekais svars
Būtu maldīgi teikt, ka pie uztura speciālista vēršas tikai tie, kam ir liekais svars, jo uztura speciālists ne tikai sastāda konkrētajam cilvēkam atbilstošu ēdienkarti, bet arī konsultē cilvēkus. Tādēļ pie speciālista dodas arī tie cilvēki, kuriem ir gremošanas traucējumi vai svara deficīts. Bet nevar noliegt, ka biežāk tomēr nākas sastapties ar cilvēkiem ar lieko svaru.
Rimi gardēde un veselīga uztura speciāliste Inga Pūce teic, ka nav tādu produktu, kas kategoriski jāizslēdz no ēdienkartes: “Patiesībā neviens produkts nav neveselīgs, ja vien to uzturā nelieto pārmērīgi daudz, nodarot pāri mūsu veselībai, kā arī labsajūtai. Viss, ko organisms spēj sagremot, ir mūsu ķermenim noderīgs. Daudzi uzskata, ka laba veselība iet roku rokā tikai ar ārstēšanu, bet tomēr liela nozīme ir profilaksei – tam, kā rūpējamies par savu organismu un labsajūtu ikdienā.”
