Tekstilizstrādājumu nomas uzņēmuma “Lindstrom” apkopotā informācija liecina, ka, sākoties rudens un ziemas sezonai, sabiedriskās vietās ienesto netīrumu daudzums pieaug aptuveni par 70 – 90%, tiem kļūstot par labu augsni dažādām saslimšanām. Ģimenes ārste, sabiedrības veselības konsultante Dana Misiņa atgādina, ka īpaši lipīgas ir pilienveida vīrusu infekcijas, kas izplatās ātrāk un efektīvāk nekā cita veida saslimšanas. “Ja Covid-19 laiks mūs piespieda domāt par preventīviem veselības aizsardzības pasākumiem, šobrīd ne vienmēr to atceramies, tā paši sekmējot nekontrolētu saslimšanu izplatību, kas var rezultēties ilgstošā darbinieku prombūtnē,” piebilst D. Misiņa.
Elpceļu vīrusu infekciju izplatība ir sezonāla – jo vēsāks laiks, jo ātrāk un vieglāk tie izplatās. Lielu iespaidu un ātro izplatības tempu atstāj fakts, ka liela daļa sabiedrības uzturas telpās, nevis ārpus tām, palielinot vīrusu izplatības risku.
Turpina D. Misiņa: “Vīrusiem patīk mitrs un vēss laiks, jo tādā tie var izplatīties aktīvāk un ātrāk. Tāpat vīrusu izplatību tieši ietekmē cilvēka uzvedība – rudens un ziemas sezonā cilvēki vairāk laika pavada slēgtās telpās, piemēram, skolās, autobusos, bērnudārzos, birojos, kur nonāk ciešākā kontaktā cits ar citu. Ja viens ir saslimis, tad palielinās iespēja, ka arī pārējie aplips ar konkrēto infekciju. Atšķirībā no aizvadītajiem diviem gadiem, kad pandēmijas dēļ tika domāts par dažādiem risinājumiem, kā maksimāli ierobežot vīrusa izplatību, tagad maskas vairs nav obligātas un bieži cilvēki aizmirst arī par roku dezinficēšanu. Tas viss palielina risku saslimt, kļūt par vīrusa nēsātāju un izplatīt to tālāk citiem.”
Eksperti norāda, ka īpaši lipīgas ir pilienveida vīrusu un bakteriālās infekcijas, kad mikroorganismi izplatās ātrāk un efektīvāk nekā cita veida saslimšanas. “Vīrusa saimnieks gaisa pilienu ceļā nodod slimību citiem, ar kuriem atrodas vienā telpā. Viņa aizdegunē un mutes dobumā ir savairojušās baktērijas un vīrusa daļiņas, kas, viņam elpojot, runājot, šķaudot vai klepojot, izplatās gaisā kopā ar sekrētiem. Rezultātā viegli ir aplipināt pārējos, jo vīrusa daļiņas nosēžas visapkārt un apdraudējums veselībai pieaug,” skaidro D.Misiņa.
Arī “Lindstrom” eksperti norāda, ka aukstākā laikā lielākais apdraudējums ir vīrusinfekcijas, bakterioloģiskas, alerģiskas saslimšanas, kas var veicināt plašu darbinieku darba nespēju, samazinot uzņēmuma ienesīgumu un produktivitāti.
“Rudens un ziemas sezonā katru gadu vērojam saslimšanu pieaugumu uzņēmumos, kur vienā telpā darba dienu aizvada desmitiem cilvēku. Bakteriālas infekcijas mīl netīrumus, tāpēc, sākoties slapjākam laikam, telpās ienesto netīrumu skaits palielinās un līdz ar to palielinās arī baciļu vairošanās iespēja. Kā mūsu eksperti atklāj, netīrumu daudzums iekštelpās pieaug aptuveni par 70 – 90%. Viens veids, kā uzņēmēji var pārdomāti un proaktīvi ierobežot baciļu izplatību, ir maināmo paklāju izvietošana telpās – ekspertīze rāda, ka tie spēj samazināt ienesto netīrumu daudzumu līdz pat 100%,” norāda “Lindstrom” vadītājs Ivars Šmits.
Kā sevi pasargāt?
Speciālisti norāda, ka telpās kontrolēt vīrusu izplatību ir teju neiespējami, tomēr ir veidi, kā samazināt izplatības risku. “Efektīva aizsardzība pret infekciju radītajiem riskiem ir dažādu fitoncīdu lietošana, piemēram, priežu eļļas un ķiploki. Aizvadītais pandēmijas gads ir pierādījis, ka masku nēsāšana ir ļoti iedarbīga, aizsargājot pret pilienveida mikroorganismu izplatīšanos. Enerģijas krīzes radītās sekas, mājokļiem esot vēsākiem nekā parasti, palielina vīrusu aktivitāti. Pretēji daudzu pieņēmumiem, telpas vēdināšana ar ilgstoši atvērtu logu vēl vairāk paātrina mikroorganismu baktēriju izplatību. Tā vietā telpās ir jārada caurvējš un plaši un strauji jāizvēdina sastāvējies gaiss. Atkārtota telpu dezinfekcija arī ierobežos slimību izplatību, lai gan varam novērot, ka pēc Covid-19 ir ieviesies zināms atslābums, lai gan gripa un citi vīrusi arī ir bīstami cilvēka veselībai. Svarīgi rūpēties par telpu tīrību un tādā veidā pasargāt gan sevi, gan tos, kas atrodas apkārt,” akcentē ārste D. Misiņa.
Analizējot ievāktos datus, “Lindstrom Latvija” atklājuši, ka paklāji palīdz samazināt iekštelpās ienesto baktēriju apdraudējumu, jo lielā daļa vīrusu un baktēriju nokļūst uz zemes. Ja vasaras periodā paklāji vidēji tiek mainīti divas reizes mēnesī, tad ziemā paklāju maiņas biežums var sasniegt pat trīs reizes nedēļā.
I. Šmits norāda: “Nereti uzņēmējiem trūkst zināšanas par netīrumu un saslimšanu mijiedarbību, un par risinājumiem vīrusa infekciju izplatības ierobežošanai tiek domāts novēloti. Atceroties pandēmijas laiku, īpaši svarīga uzņēmuma darba organizācijai un nepārtrauktības ievērošanai ir telpu tīrība, kas ir viens no galvenajiem faktoriem, kas var nodrošināt darbinieku drošību, higiēnas prasību ievērošanu un, līdz ar to, arī darba procesu sekmīgu norisi.”
