Sākoties skolas un bērnudārza gaitām, vecākiem atkal raizes sagādā bērnu slimošana. Kā uzlabot bērnudārznieku un skolēnu imunitāti? Vai mans bērns neslimo pārāk bieži? Kā slimniekiem palīdzēt ātrāk atveseļoties? Šie un citi jautājumi nodarbinās vecāku prātus, tāpēc Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pediatre Agnese Mikilpa-Mikgelba un aptieku tīkla “Apotheka” sertificētā farmaceite Laila Zālīte dalās ar vērtīgiem ieteikumiem.
Pavisam izvairīties nav iespējams
Dažādi vīrusi un baktērijas klejo mums visapkārt, un pilnīgi no tiem izvairīties nav iespējams. Pēc atgriešanās no vasaras brīvlaika bērni skolās un bērnudārzos ir ieradušies katrs ar savu “vīrusu buķeti”. Tā kā kontakts starp bērniem izglītības iestādēs ir ciešs un ilgstošs, vīrusu apmaiņa ir neizbēgama, īpaši starp pašiem jaunākajiem. Tas, vai bērns saslims, ir atkarīgs no bērna imūnspējas, ģenētiskā fona, kā arī dzīves laikā pārslimotajām slimībām.
Lai mazinātu saslimšanas risku, pediatre A. Mikilpa-Mikgelba iesaka sekot līdzi valstī izstrādātajam bērnu vakcinācijas kalendāram, jo potes bērnu pasargās no daudzām smagām saslimšanām, tāpat viņa iesaka ne tikai bērniem, bet visai ģimenei vakcinēties pret gripu.
“Mūsu klimatisko apstākļu dēļ gandrīz katru ziemu Latvijā ir gripas epidēmija. Kādu gadu tā sākas agrāk, reizēm tikai pēc jaunā gada. Lai organisms pienācīgi sagatavotos gripas vīrusu uzbrukumam, vēlams vakcināciju veikt oktobrī pirms gripas masveida izplatīšanās lielākā sabiedrības daļā. Nereti gripas vakcīna uzlabo aizsardzību arī pret citām elpceļu saslimšanām,” saka pediatre.
Savukārt farmaceite L. Zālīte rekomendē jau laikus padomāt par imunitātes stiprināšanu, piemēram, rūdīšanos un peldēm vēsākā ūdenī vai dušā, kā arī veikt asins analīzes, lai noskaidrotu vai vasarā ir pietiekami uzņemts D vitamīns.
“Sākoties jaunajai vīrusu un baciļu sezonai, iesaku kā ikdienas rituālu pirms iziešanas dienas gaitās ieviest deguna gļotādas apstrādi ar līdzekļiem, kam ir pretvīrusu un antibakteriāla iedarbība. Pārklājot gļotādu ar ēteriskajām eļļām vai speciāli izstrādātām kombinācijām, mazināsies saslimšanas veicinātāju iekļūšana organismā,” saka L. Zālīte.
Svarīgi ieradumi un dzīvesveids
Lai samazinātu saslimšanas risku, liela nozīme ir ieradumiem un dzīvesveidam. A. Mikilpa-Mikgelba skaidro, ka jau no mazotnes ir svarīgi bērnam mācīt personīgo higiēnu.
“Roku mazgāšana ir vienkāršs ikdienas ieradumus, kuru piekopjot, varam izvairīties no daudzām saslimšanām. Jau pirmajos dzīves gados bērnam jāveido ieradums nomazgāt rokas pirms ēšanas, pēc atgriešanās no bērnudārza, ienākot iekšā pēc pastaigas un tml. Ierodoties mājās no bērnudārza vai skolas, vajadzētu pārģērbties, jo vīrusi vai baktērijas var pieķerties arī pie apģērba,” stāsta pediatre.
Liela nozīme ir arī sabalansētam uzturam un tā daudzveidībai. Lai gan bērni mēdz izvēlēties tikai dažus ēdienus, regulāri ir jāpiedāvā nogaršot arī citus produktus, kā arī jāseko līdzi, lai bērns katru dienu apēstu kādu augli un dārzeni, vairākas reizes nedēļā arī gaļu. Īpaši svarīgi tas ir pusaudžu vecumā, kad bērniem ir sava kabatas nauda un iespēja iegādāties dažādus neveselīgus našķus un saldumus.
“Tāpat bērni ir jāradina regulāri padzerties ūdeni, jo, kamēr tas nav izstrādājies par ieradumu, bērni par to mēdz aizmirst. Ja bērns nebūs uzņēmis pietiekami daudz šķidruma, gļotāda kļūs sausāka un vīrusi tai labāk varēs pieķersies,” skaidro A. Mikilpa-Mikgelba.
Īpaši skolas vecuma bērniem ir svarīgi izveidot noturīgu miega režīmu, jo regulāra neizgulēšanās būtiski samazina imunitātes aizsargspējas. Arī brīvdienās bērniem nevajadzētu ļaut gulēt pārāk ilgi, jo tas miega režīmu izjauc. Tāpat ir svarīga izkustēšanās svaigā gaisā. Ja darbdienas galvenokārt pavadītas telpās, nedēļas nogalēs vajadzētu ieplānot garākas pastaigas vai sportiskas aktivitātes ārpus telpām.
Imunitāte stabilizējas skolas vecumā
Jo bērns ir jaunāks, jo biežāk iespējamas dažādas saslimšanas, tāpēc ka mazuļa imūnsistēma vēl tikai veidojas. Kā stāsta pediatre, no divu līdz četru gadu vecumam bērns var slimot pat no astoņām līdz desmit reizēm gadā, īpaši, ja apmeklē bērnudārzu. Lai gan vecākiem, iespējams, šķitīs, ka bērns slimo nepārtraukti, tomēr, ja vien saslimšanas nav smagas, tā ir normāla imūnsistēmas reakcija. Daži bērni vairāk slimo ar iesnām, citi biežāk ar klepu, bet parasti šādas saslimšanas pāriet aptuveni nedēļas laikā un to ārstēšanai nav nepieciešami nopietni medikamenti.
No piecu līdz septiņu gadu vecumam saslimšanām vajadzētu samazināties. Šajā vecumā uztraukumam nav pamata, ja bērns slimo no četrām līdz sešām reizēm gadā. Savukārt, sasniedzot skolas vecumu, imunitātei vajadzētu būt līdzīgai kā pieaugušam cilvēkam un atlabšanas laikam īsākam.
“Imunitāte var samazināties, bērnam uzsākot bērnudārznieka gaitas vai pirmklasniekam uzsākot mācības skolā, jo vides maiņa bērnam ir liels stress, kas samazina aizsargspējas pret dažādām infekcijām. Hormonālo izmaiņu dēļ vairāk veselības problēmu var būt arī pusaudžu gados,” saka pediatre.
Lai pēc slimošanas imunitāte atgūtos, vēlams bērnam iedot kādu papildu brīvdienu. Īpaši svarīgi tas ir pēc smagākām saslimšanām un antibiotiku lietošanas. Farmaceite L. Zālīte atgādina, ka, ja slimošanas laikā ir jālieto antibiotikas, noteikti paralēli jāuzņem probiotiķi jeb tā sauktās “labās baktērijas”, lai līdzsvarotu mikrofloru, kas atbild arī par kopējo organisma imunitāti – aizsargspējām pret vīrusiem un baktērijām.
“Pēc patikšanas un iespējām izvēloties to formu – sīrupu, aerosolu, košļājamās pastilas vai tabletes, var piemeklēt organismu spēcinošos līdzekļus, kas satur tādus antioksdantus kā C vitamīns, cinks, beta glikāns, omega-3. Arī plūškoks un mežrozītes ir efektīvas un populāras aizsargspēju veicinošo līdzekļu sastāvdaļas. Neskaidrību gadījumā noteikti par to, kurš būs piemērotākais līdzeklis, var vaicāt farmaceitam,” saka L. Zālīte.
Emocionālais atbalsts
Uzņēmību pret dažādām infekcijām veicina arī bērna psihoemocionālais stāvoklis. Jo atvase bērnudārza vai skolas vidē jutīsies drošāk, jo lielāka iespēja, ka bērns mazāk slimos. Pediatre iesaka ģimenē izveidot īpašu pēcpusdienas vai vakara rituālu, kurā ar bērniem pārrunāt dienas notikumus. Tas palīdzēs uzturēt ciešu kontaktu ar bērnu, kā arī ļaus uzzināt, ja bērnu kaut kas satrauc. Svarīgi bērnam iemācīt, kā rīkoties, ja viņam dara pāri, kā arī iemācīt savstarpējos konfliktus risināt miermīlīgā ceļā.
Ja pārmaiņas un jaunie apstākļi padara bērniņu nervozu, kreņķīgu un nemierīgu, aptiekās ir pieejami sīrupi ar nomierinošu un nervu sistēmas stabilizējošu sastāvu, piemēram, melisu, baldriāni, asinszāli u.c. Labi palīdz arī magniju saturoši preparāti, kas stiprina nervu sistēmu un atslābina pēc saspringuma.
“Iesaku lietot arī tējas ar speciāli bērniem piemeklētām kombinācijām nemiera mazināšanai, kuru sastāvā ir kumelīte, mātere, melisa, ķimenes. Tējas stiprumu var variēt atkarībā no tā, vai vēlas arī labāku miegu vai tikai dienas mieru. Visus šos līdzekļus var lietot kursa veidā vai, ja nepieciešams, ilgāk, tos pamainot un ilgstoši nelietojot vienu un to pašu,” rekomendē farmaceite.
