Bērniņa raudas, nemiers, manāms diskomforts – tās varētu būt kolikas! Kā zināt, ka bērniņš cieš no kolikām, kā tās rodas un kā palīdzēt mazulim atbrīvoties no to radītā diskomforta, skaidro Veselības centrs 4 grupas uzņēmuma Capital Clinic Riga un BKUS pediatre Daira Brenča un BENU Aptiekas farmaceits Konstantīns Čerjomuhins.
Kas ir kolikas?
Vēl joprojām medicīnā nepastāv viena vienota zīdaiņu koliku definīcija. Gastroenterologi kolikas definē kā funkcionālu kuņģa-zarnu trakta saslimšanu, kurai raksturīgi simptomi, kas sākas un pāriet paši no sevis, parasti pēcpusdienās un vakaros, turklāt bērnam ir ilgstoši, atkārtoti raudāšanas, aizkaitināmības, nemierīguma periodi, kuri sākas un beidzas bez acīmredzama iemesla un kuru laikā bērns ir grūti nomierināms. Pediatre D. Brenča skaidro, ka koliku epizodes laikā bērna raudāšana atšķiras no viņa ‘’ikdienas’’ raudāšanas, visbiežāk tā ir spalgāka, skaļāka, bērns ir diskomfortā, trauksmains, uzbudināts. Raudāšanas laikā var novērot piesarkušu seju, vēders ir sasprindzināts vai viegli uzpūsts, kājas tiek sistemātiski pievilktas pie vēdera un pēc brīža atlaistas, rokas sažņaudzas dūrēs.
Ārste atgādina, ka kolikas neietekmē bērniņa veselību, bet gan rada diskomfortu mazajam un apkārtējiem. Raksturīgs, ka zīdaiņu kolikas sākas 2.-3. dzīves nedēļā, ar visaugstāko iespējamību 6 nedēļu vecumā, un simptomi parasti izzūd 3.-4. dzīves mēnesī. Koliku iemesls skaidri nav zināms, bet pastāv vairākas teorijas, kuras var iedalīt trīs lielās grupās:
- Gastrointestinālā teorija, kas patoloģiju skaidro ar izmaiņām kuņģa-zarnu traktā. To biežākie iemesli varētu būt govs piena olbaltuma sensibilizācija, nepareiza bērna barošanas tehnika, hiperlaktācijas sindroms, kuņģa-zarnu trakta nobrieduma trūkums, zarnu hipermobilitāte, izmainīts zarnu mikrobioms.
- Bioloģiskā teorija, kas saslimšanu skaidro ar bioloģiskiem faktoriem: nenobriedušu motoro regulāciju, kuras dēļ kuņģa zarnu trakts darbojas nepilnvērtīgi, kā arī mātes smēķēšanu gan grūtniecības laikā, gan pēc tās, kas tiek saistīta ar lielāku zīdaiņu koliku risku.
- Psihosociālā teorija, kas saka, ka kolikas ir psihosociāls fenomens. Kolikas saista ar bērna temperamentu, hipersensitivitāti un vecāku faktoriem – visbiežāk runājot par vecāku stresu un trauksmes līmeni, kas tiek nodots bērnam.
Kā palīdzēt mazulim?
Zīdaiņu kolikas nav dzīvībai bīstams stāvoklis, un tas ir pašlimitējošs process, skaidro pediatre. Lai atvieglotu koliku radītos simptomus, ārste iesaka:
- Izvērtējiet bērna raudāšanas iemeslu! Vecākiem vispirms vajadzētu novērtēt, vai nav kāda novēršama iemesla bērna raudāšanai – izsalkums, paaugstinātā temperatūra. Ja citi iemesli tiek izslēgti, var lēnām pašūpot mazuli vai viegli pamasēt vēderiņu. Ir situācijas, kad palīdz “baltais troksnis” vai silta vanna, taču reizēm talkā jāņem medikamenti, kas šķeļ gāzu burbulīšus zarnās, turklāt ieteicams padomāt arī par dabisko zarnu mikrofloru.
- Pievērsiet uzmanību bērna ēšanas paradumiem un tehnikai! Māmiņai jāpārliecinās, vai tiek ievērota pareiza zīšanas tehnika. Tāpat būtu ieteicams, ka zīdainis no sākuma izēd vienu krūti un tikai pēc tam ēd no otras krūts. Svarīgi, lai ēšanas laikā bērns tiktu pozicionēts 30-40 grādu leņķī un pēc ēšanas tiktu sagaidīta atraudziņa. Ēdot no pudelītes, ir svarīgi, lai zīdainis nesarijās gaisu ēšanas laikā, tāpēc jāatrod katram bērnam vispiemērotākais pudelītes knupītis. Atcerieties, ka jāizvairās arī no bērna pārbarošanas.
- Veiciet diētas izmaiņas! Ja bērns ēd mātes pienu, tad mātes uztura izmaiņas var palīdzēt novērst kolikas. Pētījumi liecina, ka būtu jāsamazina uzņemtais piena produktu daudzums. Dažādi dārzeņi un augļi, piemēram, kāposti, ziedkāposti, pākšaugi, vīnogas, āboli, arī arbūzs var izraisīt bērnam kolikas. Lai pārliecinātos, vai bērnam no kāda produkta nerodas diskomforts, mātei no sava uztura vajadzētu izslēgt šos pārtikas produktus (pa vienam) uz vismaz vienu nedēļu un pavērot mazuļa uzvedību.
- Izvēlieties bērniņam piemērotāko piena maisījumu! Ja ir nepieciešamība bēniņu barot ar adaptēto maisījumu, tad noteikti konsultējieties ar ģimenes ārstu vai pediatru par pareizu maisījuma izvēli tieši jūsu bērnam.
Kādos gadījumos jāvēršas pie ārsta?
Jebkurā gadījumā, kad vecākiem ir šaubas vai neskaidri jautājumi par bērna veselību un attīstību, vajadzētu vērsties pie bērnu ārsta vai ģimenes ārsta, lai nepalaistu garām kādu nopietnāku problēmu, norāda speciāliste. Pie ārsta nekavējoties jāvēršas, ja:
- bērnam ir caureja (masīva, ūdeņaina vēdera izeja);
- vemšana (nepārtraukta, ļoti bieža);
- svara samazināšanās;
- paaugstināta temperatūra (virs 38 °C):
- vairākas dienas mazulis ēd mazāk nekā parasti.
Taču D. Brenča uzsver, ka vecākiem būtiskākais ir nezaudēt pacietību un nešaubīties par sevi – jūs visu darāt pareizi! Konsultējieties ar ģimenes ārstu vai pediatru, lai veiksmīgi rastu risinājumu un saņemtu nepieciešamo atbalstu. Vesels mazulis – laimīgi vecāki!
Farmaceita padoms
BENU Aptiekas farmaceits Konstantīns Čerjomuhins skaidro, ka koliku profilaksei barojošām māmiņām būtu jāpievērš uzmanība veselīgam un sabalansētam uzturam. Uz kādu periodu būtu ieteicams no ēdienkartes izslēgt produktus, kas veicina vēdera pūšanos: kāpostus, zirņus, dažus augļus, treknus ēdienus un saldumus. Savukārt, lai sekmētu pareizu mazuļa barošanu, ieteicams:
- mazuli guldīt uz vēderiņa, ievērojot pareizu mazuļa likšanu pie krūts;
- pēc barošanas mazuli turēt vertikāli, lai varētu sagaidīt atraudziņu;
- māmiņām, kas baro mazuli ar piena maisījumu, ieteicams konsultēties ar speciālistu piena maisījuma izvēlē, jo pieejams ļoti plašs un dažāds to klāsts;
- barošanas pudelīti ieteicams izvēlēties ar pretkoliku (anti-colic) sistēmu, kas pasargās mazuli no gaisa norīšanas.
Tāpat aptiekās ir pieejami dažādi līdzekļi cīņai ar kolikām – tējas, suspensijas, diļļu ūdens un speciāli pilieni. Turklāt noderīgi var būt arī dažādi ārstniecības augi, kas nomierina un samazina spazmas vēderā. Tīrā veidā, vājā šķaidījumā mazulim var dot kumelīšu tēju, savukārt māmiņa, barojot bērnu ar krūti, var lietot fenheļa un ķimeņu tējas, kuras veicina piena veidošanos un mazina vēdera pūšanos gan bērnam, gan mātei.
