Cilvēka ķermenis spēj pielāgoties dažādiem dzīvesveidiem. Dažiem tas izdodas labāk, citiem veicas grūtāk. Mūsdienās lielai daļai cilvēku ir mazkustīgs dzīvesveids, jo ikdienas darbs tiek veikts, sēžot iekštelpās. Pie tā var pierast jeb adaptēties, taču tas nozīmē, ka veikt fiziskas aktivitātes ar laiku kļūst grūtāk. Ar piecām pazīmēm, kas liecina – ikdiena kļuvusi pārāk mazkustīga un pienācis laiks kaut ko mainīt, dalās kustības Rimi Labākai dzīvei, fiziskās sagatavotības eksperts Kārlis Birmanis.
Fizisko darbspēju un izturības zudums
Mazkustīgums nozīmē, ka muskuļi netiek izmantoti. Ja muskuļus nenodarbina, sākas to noārdīšanās jeb atrofija. Arī sirds ir muskulis, un tas jātrenē jeb jāizmanto. Nav precīza standarta, pēc kura vadīties, taču par piemēru var ņemt tādu ikdienišķu situāciju kā uzkāpšana pa kāpnēm uz ceturto stāvu. Ja pieņemam, ka cilvēka pulss miera stāvoklī ir 75 sitieni minūtē, tad, uzkāpjot uz ceturto stāvu, tam nevajadzētu paaugstināties vairāk par 50% jeb aptuveni 110 sitieniem minūtē. Ja pulss divkāršojas un trūkst elpas (sākas elsošana, grūti bez aizelšanās sarunāties), var secināt, ka izturība ir slikta un ķermenim kāpiens uz ceturto stāvu rada pārslodzi. Ikdienas kustībām pārslodzi radīt nevajadzētu.
Liekais svars jeb aptaukošanās
Ķermeņa liekais svars ir viena no pazīmēm, ka cilvēkam trūkst fizisko aktivitāšu. Uzturam, protams, arī ir nozīme, jo liekais svars galvenokārt veidojas, uzņemot enerģiju ar uzturu – ikdienā šo enerģiju nepatērējot, tā var sākt uzkrāties kā tauku rezerves. Aptuvens vēlamais ķermeņa tauku saturs vidēji ir 18–24% ķermeņa masas vīriešiem un 25–31% ķermeņa masas sievietēm. Ne visiem cilvēkiem šajos rāmjos vienmēr jāiekļaujas, bet to ir vērts paturēt prātā. Jo mazāk kustību, jo lielāka atrofijas ietekme uz kopējo ķermeņa muskuļu masu, attiecīgi arī lielāks ķermeņa tauku procents. Tas būs katram indivīdam atšķirīgi, jo cilvēkiem ir dažādi ķermeņa tipi, bet vīriešiem ar tauku masu virs 25% un sievietēm ar tauku masu virs 32% jāpievērš uzmanība, vai liekais svars nesāk ietekmēt dzīves un veselības kvalitāti.
Diskomforts vai sāpes kādā konkrētā kustībā vai pozīcijā
Cilvēka ķermenis ir paredzēts kustībai. Tas spēj adaptēties mazkustībai, taču dažreiz mazkustība var radīt blakusparādības – piemēram, diskomfortu locītavās, izkustoties pēc ilgākas sēdēšanas, vai sāpes kādā kustībā, noliecoties vai kaut ko ceļot. Veicot ikdienas kustības (arī ilgstoši sēžot), ķermenim būtu jābūt gatavam to izpildīt. Ja tā nav, nepieciešams vairāk kustēties. Ar kustēšanos un vingrošanu ķermeni var uzturēt tehniskā kārtībā, lai nejustu diskomfortu, piemēram, trīs stundas sēžot automašīnā vai vairāk nekā stundu stāvot koncertā. Ķermenim ir muskuļi, un tie ir jānodarbina. Nevajag audzēt muskuļu masu, taču ģenētiski piešķirtā muskuļu masa ir jāizmanto.
Pazeminātas koncentrēšanās spējas un/vai slikta miega kvalitāte
Fiziskas aktivitātes stimulē vielmaiņu, ietekmējot cilvēku gan fiziski, gan emocionāli. Ja ikdienas dinamika ir attēlojama lineāri, bez progresijas, arī vielmaiņas, prāta un nervu sistēmas procesi var stagnēt. Tas nozīmē, ka nervu sistēmai ir grūtāk pieslēgties, kad nepieciešams impulss, lai liktu smadzenēm domāt vai “atslēgties” un aizmigt. Regulāras kustības, pastaiga pa parku vai kāpšana pa kāpnēm pozitīvi stimulēs vielmaiņu un ķermeņa svara kontroles mehānismus.
To sāk atgādināt pat ģimenes ārsts
Uzticieties speciālistiem. Pieredzējis speciālists par cilvēka veselību zina gana daudz, lai pamanītu šos un arī citus simptomus, kas liecina, ka ikdienas ritms ir jāuzlabo.
Cilvēka ķermenim ir muskuļi, lai kustētos. Mūsdienās simtiem reklāmas triku un dažādu mobilo lietotņu mudina dzīvot aktīvāk. Bet lēmums par to jāpieņem katram pašam. Lai kustētos un dzīvotu, nav vajadzīga aplikācija. Nav tādu brīnumlīdzekļu, kas ķermeni sekmīgi nodarbinātu bez mūsu iesaistīšanās.
Autors: Rimi
