Šī vasara mūs ir sagaidījusi ar īpaši karstu un tveicīgu laiku, kas var būt īsts pārbaudījums mūsu veselībai un labsajūtai. Tveicīgais laiks ir arī īpašs izaicinājums, ja nodarbojamies ar fiziskajām aktivitātēm vai sportojam. Kas jāņem vērā, plānojot treniņus un aktivitātes karstā, saulainā laikā? Kā šajā laikā pasargāt savu veselību un izvairīties no karstuma dūriena? Padomos dalās BENU Aptiekas piesaistītais eksperts, viens no CrossFit pamatlicējiem Latvijā Kaspars Zlidnis un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.
Sportošana karstumā – vietas un laika izvēle
Kā uzsver Kaspars Zlidnis, karstā, tveicīgā laikā ir vērīgāk jāplāno savas aktivitātes. Sportošanai piemērotākās būtu rīta vai vakara stundas, kad saules aktivitāte nav tik izteikta un gaisa temperatūra ir piemērotāka sporta nodarbībām. Ieteicams izvairīties no aktīvas sportošanas dienas vidū un tiešos saules staros.
Cilvēki bieži vien karstā laikā par treniņu vietu izvēlas jūras krastu, bet tā noteikti nav piemērotākā vieta sportošanai un aktivitātēm spēcīgā saules starojuma dēļ. Piemērotākas būs ēnainākas vietas, kur ir iespēja rast patvērumu no saules.
Ja tomēr ir sanācis tā, ka treniņam vienīgais pieejamais laiks ir pa dienu, tad ieteicams izvēlēties vingrošanas laukumu, kur atrodama ēna. Ja tādas iespējas nav, tad noteikti vajadzētu vilkt kādu cepuri vai galvas apsēju. Par treniņu vietu var izvēlēties arī mežu vai parku, kur koku ēnā nav tik liela saules iedarbība un ir atrodamas vēsākas vietas.
Vairāk šķidruma!
Karstā laikā noteikti jāuzņem vairāk ūdens, un – īpaši sportojot – nedrīkst aizmirst noteikti līdzi paņemt ūdeni. Turklāt ūdens būtu jāuzņem ne vien treniņa laikā, bet arī jau iepriekšējās dienās pirms treniņa vēlams uzņemt vairāk šķidruma nekā parasti. Treniņa laikā šķidruma uzņemšanai jābūt regulārai, jo ķermenis pastiprināti svīst. Enerģijas uzturēšanai treniņa laikā dzēriens var būt saldināts, piemēram, ar medu. Savukārt augstas intensitātes treniņā var lietot arī speciālos elektrolītu dzērienus, taču tie vairāk ir domāti profesionāliem sportistiem, kuri trenējas katru dienu, – lai organismu apgādātu ar nepieciešamajiem mikroelementiem.
Kā izvēlēties pareizo slodzi?
Lai sports veicinātu mūsu veselību, nevis to bojātu, jāseko līdzi sirds pulsam, uzsver K.Zlidnis. Atkarībā no cilvēka fiziskās sagatavotības pulsa sliekšņi var atšķirties, bet vidēji pulsam būtu jābūt robežās 130-150 sitieni minūtē. Lai izmērītu pulsu, var izmantot sporta pulksteni ar pulsa mērīšanas jostu vai arī to mērīt manuāli, ar vienu roku sataustot pulsu pie otras rokas delnas locītavas. Pulsu mērot manuāli, var arī skaitīt sirds sitienus 10 sekunžu laikā un tad attiecīgi pareizināt ar seši.
Karstā laikā noteikti nebūtu vēlami augstas intensitātes treniņi, piemēram, intensīva skriešana un citi izturības treniņi. Piemērotāki būtu spēka, zemas intensitātes un maza apjoma treniņi.
Vasarai draudzīgas aktivitātes
Vasarā noteikti jābauda aktīvā atpūta pie dabas. Tie var būt pārgājieni, laivu braucieni, supošana, izbraucieni ar riteni vai vienkārši bumbas spēlēšana kopā ar draugiem. Jo vairāk aktivitāšu, jo labāk, taču atcerieties – slodze jāizvēlas atbilstoši apstākļiem un savām iespējām.
Lai labi justos arī karstajās dienās…
BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa iesaka: lai vieglāk un labāk justos īpaši karstā laikā, ir, protams, jādzer daudz šķidruma, ko ieteicams papildināt ar aptiekā iegādājamiem sāļiem, kuri ātrāk spēs atjaunot organisma fizioloģisko līdzsvaru. Pie lielākām slodzēm kā papildus enerģijas līdzekli var lietot organismu tonizējošos līdzekļus – gan dabīgus, gan ķīmiskus. Un neaizmirstiet par saules aizsargkrēmu, ja plānojat uzturēties ārpus telpām.
Hroniskajiem pacientiem un it īpaši pacientiem ar sirds un asinsvadu slimībām pastaigām jāizvēlas agras rīta stundas vai vakarus. Tāpat ieteicams pārskatīt savus ikdienas medikamentus, kā arī medikamentus, ko izmantot krīzes gadījumā, jo dažkārt karstā laikā nepieciešama medikamentu papildterapija. Ārsta norādītos medikamentus lietojiet apzinīgi un pēc norādījumiem.
Karstuma dūriens
Z.Ozoliņa skaidro – karstuma dūriens ir stāvoklis, kas novērojams, organismam pārkarstot. Visbiežāk pārkaršanu veicina fiziska slodze un sirds un asinsvadu slimības. Ļoti bieži no karstuma dūriena cieš mazi bērni. Simptomi, ko novēro pie pārkaršanas, ir slikta dūša, galvassāpes, paātrināta sirdsdarbība, smagākos gadījumos – vemšana, samaņas zudums, apziņas traucējumi, paaugstināta temperatūra un krampji.
Ja nu tomēr ir novērojami iepriekš minētie simptomi, tad cietušo novieto vēsā telpā, atbrīvo no spiedoša apģērba un uz pieres novieto aukstā ūdenī samitrinātu dvieli. Ja cietušajam ir krampji, samaņas zudums, nekavējoties izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību!
Saudzējiet sevi un baudiet vasaru, neradot sev diskomfortu!
Autors: Benu Aptieka
