Ja vitamīnus lieto īstajā laikā, tas palīdz organismam tik nepieciešamās vielas efektīvāk uzņemt un labāk tās izmantot. Vitamīni lietojami pareizās devās, pareizā diennakts laikā un atbilstoši ilgi. Vitāli svarīgākie vitamīni jālieto arī atbilstoši vecumam. Pašlaik vairāk jādomā par imunitāti stiprinošo D un C vitamīnu, norāda „Mēness aptieka” farmaceite Ērika Pētersone.
Vitamīnu forma mūsdienās ir ļoti dažāda – tabletes, kapsulas, šķīstošās tabletes, pilieni, pulveri, sīrupi, želejkonfektes. Tam, kādu formu labāk izvēlēties, nav izšķirošas nozīmes. Taču tikai farmaceits vai ārsts vislabāk zinās, kādus tieši vitamīnus lietot, kādās devās un cik ilgi.
Vitamīnu klāts ir ļoti plašs, ražotāji piedāvā arī vitamīnu kompleksus, kam ir izveidota labākā, optimālā deva. Tie var būt mērķēti gan noteiktai vecuma grupai (bērniem, pusaudžiem, pieaugušajiem, senioriem), gan iedarbībai (imunitātei, nervu sistēmas stiprināšanai, sirds veselībai, matu, nagu un ādas skaistumam), gan īpaši sievietēm (pirms grūtniecības plānošanas, grūtniecības laikā, mazuļa barošanas laikā) vai vīriešiem.
Vitamīnus var ūdenī šķīstoši vai taukos šķīstoši, un katrai gripai ir atbilstoši lietošanas ieteikumi.
ŪDENĪ ŠĶĪSTOŠIE VITAMĪNI
Nozīme organismā
Šai grupai pieder vitamīns C un lielākā daļa B grupas vitamīnu – B1, B2, B3, B6 un B12.
C vitamīns ir viens no populārākajiem vitamīniem, īpaši ziemas sezonā. Tas uzlabo organisma pretošanās spēju infekciju slimībām un vīrusiem, darbojas kā antioksidants gan, lietojot kā mono vitamīnu, gan kopā ar citiem antioksidantiem (selēnu, cinku un E vitamīnu), uzlabo asinsvadu elastību, stiprina asinsvadu sieniņas, palīdz organismam pastiprināta stresa situācijā, piedalās kolagēna sintēzes procesā, kas, kā zināms, nodrošina ādas veselību, stiprākus saistaudus, locītavas, mazina alerģiskas reakcijas, palīdz organismā uzsūkties dzelzs joniem.
B grupas vitamīni – B1, B2, B3, B6 ietilpst daudzu fermentu sastāvā un nodrošina organisma bioķīmiskos procesus, uzlabo nervu impulsu pārvadi, kas nodrošina pareizu centrālās nervu sistēmas funkcionēšanu un galvas smadzeņu darbību, uzlabo nervu impulsu pārvadi arī muguras smadzenēs, kas īpaši svarīgi pie dažādas izcelsmes muguras sāpēm; tieši šīs vērtīgās darbības dēļ, nozīmējot pacientam kādu no nesteroīdajiem pretsāpju līdzekļiem (ibuprofēnu, paracetamolu, diklofenaku), papildus iesaka lietot arī B grupas vitamīnus, kā rezultātā sāpju samazināšanās dinamika ir labāka un ātrāka. B12 pārsvarā tiek lietots kā monovitamīns, jo tā darbība ir specifiskāka: tā galvenā funkcija ir asinsķermenīšu veidošanās procesā, nodrošinot pareizu asinsradi, to īpaši iesaka pacientiem, kuri uzturā nelieto gaļu (veģetāriešiem, vegāniem) vai lieto to ļoti maz, šī vitamīna trūkums saistīts arī ar kognitīviem procesiem, īpaši senioru vecumā (apjukums, atmiņas zudums, depresija). Pie B grupas vitamīniem pieder arī folskābe, ko pārsvarā lieto kā monovitamīnu, jo tās darbība arī ir specifiska: viena no galvenajām funkcijām ir asinsķermenīšu veidošanās procesā un aminoskābju sintēzē, kas īpaši svarīgi ir grūtniecības laikā – folskābei ir būtiska nozīme gaidāmā mazuļa galvas un mugurkaula smadzeņu formēšanās procesā, iesaka lietot jau grūtniecības plānošanas laikā.
Padomi lietošanai
Lielāko daļu ūdenī šķīstošo vitamīnu ir ieteicams lietot no rīta 30 minūtes pirms ēdienreizes vai divas stundas pēc ēšanas. Piemēram, B grupas vitamīnus labāk lietot no rīta tukšā dūšā, tie sniedz enerģiju un mazina stresu, uzlabo garastāvokli.
Tā kā C vitamīna iespējami blakusefekti var būt caureja un kuņģa kairinājums, to vislabāk lietot pēc ēdienreizes vai kopā ar maltīti. Tieši pareiza šī vitamīna lietošana palīdzēs samazināt blakņu iespējamību. Šos vitamīnus organisms uzņem tik, cik tam ir nepieciešams, bet pārējo izvada ar urīnu. Tā kā šie vitamīni organismā neuzkrājas, tos ieteicams lietot kā uztura bagātinātājus katru dienu.
Lai labāk uzsūktos dzelzs, nepieciešama skāba vide, tādēļ to var lietot kopā ar C vitamīnu, arī kopā ar skābu sulu. Rīta kafija tieši neietekmē vitamīnu vai mikroelementu uzsūkšanos, taču spēj paātrināti izvadīt tos no organisma, jo tai piemīt diurētisks efekts, atgādina Mēness aptiekas farmaceite Ērika Pētersone.
Vienīgais B grupas vitamīns, ko speciālisti iesaka lietot vakarā, ir B3 vitamīns jeb niacīns, jo tas piedalās iemigšanas procesos.
TAUKOS ŠĶĪSTOŠIE VITAMĪNI
Nozīme organismā
Taukos šķīstošie vitamīni ir A, D, E un K. A vitamīns nodrošina normālu redzes funkciju, baro, stiprina ādu, gļotādu, uzlabo tās elastību, stiprina kaulus, imunitāti. E vitamīns darbojas kā antioksidants, uzlabo ādas un gļotādas stāvokli, kā arī palīdz pasargāt organismu no sirds un asinsvadu slimībām. D vitamīns ir viens no populārākajiem pēdējā laikā, jo rudens/ziemas sezonā cilvēki lielāko dienas daļu pavada telpās, bet pavasarī/vasarā pamatoti cenšas ierobežot laiku, kad sevi pakļaut tiešam saules ultravioletajam starojumam. Jaunākie pētījumi liecina, ka Latvijā 85% iedzīvotāju ir pazemināts D vitamīna līmenis, īpaši ziemas sezonā, turklāt pandēmijas laikā vēlreiz apstiprinājusies D vitamīna nozīme imunitātes stiprināšanā. Tas piedalās daudzos vielmaiņas procesos, kalcija absorbcijā kaulos, samazina dažu hronisku slimību izpausmes (hipertensijas, astmas, Alcheimera slimības gadījumā). Savukārt K vitamīns nodrošina organismā pareizu asins recēšanas procesu, kas ir īpaši svarīgi jaundzimušajiem, pareizu kaulu mineralizāciju, uzlabo kalcija jonu iekļūšanu kaulaudos, var mazināt aterosklerozes risku.
Padomi lietošanai
Šobrīd tik aktuālo taukos šķīstošo D vitamīnu ir ieteicams lietot no rīta. Viens no iemesliem – tas palielina mūsu darba spējas un dod enerģiju, kā arī piedalās kalcija absorbcijā. Savukārt, tā kā vitamīnu rezerves tiek uzglabātas aknās, citus šīs grupas vitamīnus – A, E, K – speciālisti iesaka uzņemt ēdienreizē kopā ar vakara maltīti. Turklāt, lai palīdzētu organismam tos labāk absorbēt, lietot kopā ar produktiem, kas satur piesātinātos taukus vai eļļas (piena, gaļas u. c. produktos). Vēl vakarā iesaka lietot magnija preparātus, jo magnijs uzsūcas kuņģa zarnu traktā, veicina veselīgu miegu un palīdz izvairīties no nakts krampjiem.
Kad lietot multivitamīnus
Multivitamīnus iesaka lietot pēc pusdienām. Pirmkārt – pusdienu maltīte parasti ir apjomīgāka nekā brokastis un, otrkārt, daudziem hronisko slimību pacientiem tieši no rīta jālieto nozīmīgi medikamenti (piemēram, asinsspiediena mazināšanai).
Svarīgi ņemt vērā!
- Vitamīnus var pārdozēt. Pirmā un vienkāršākā vitamīnu pārdozēšanas reakcija ir alerģija – pumpas un nieze. Otra blakusparādība varētu būt nepatīkama sajūta kuņģī. Šīs reakcijas var novērst, pārtraucot lietot vitamīnus, dzerot vairāk ūdeni un lietojot kādu antihistamīna preparātu.
- Ja vien ārsts nav noteicis citādi, vitamīnus neiesaka lietot bez pārtraukuma – nevajadzētu 5-6 mēnešus dzert vienus un tos pašus vitamīnus. Izņēmums varētu būt vitamīnu komplekss matiem, nagiem un ādai (jo tas jālieto ilgstoši kursa veidā), zivju eļļa un D vitamīns.
- Nevajadzētu lietot vairākus vitamīnu kompleksus vienlaikus, bet izvēlēties vienu, kas konkrētajā brīdī ir aktuāls, piemēram, vitamīni grūtniecei sirds veselībai vai nervu sistēmas stiprināšanai.
- Ir daži mono vitamīni un minerāli, ko droši var likt klāt kompleksajiem vitamīniem: tas ir C vitamīns, kalcijs, D vitamīns un magnijs (to devas kompleksajos vitamīnos var būt 10 reizes mazākas par dienas devu).
- B grupas vitamīnus – ja tie ir komplekso vitamīnu sastāvā, neiesaka uzņemt papildus, jo B grupas vitamīni mēdz izraisīt alerģiju.
- Ikvienam medikamentam un arī vitamīniem uz iepakojuma ir derīguma termiņš. Tātad – līdz attiecīgajam datumam ražotājs garantē to atbilstību visām kvalitātes prasībām. Ja minēts tikai gads un mēnesis, tos var lietot līdz norādītā mēneša pēdējam datumam.
- Nereti intoksikācijas dēļ grūtnieces no rītiem saskaras ar sliktas dūšas radītām problēmām, tādēļ šajā periodā vitamīnus vislabāk lietot pēcpusdienā. Grūtniecības laikā vitamīnus var lietot arī uz nakti.
