Holesterīna līmeni asinīs pēdējā gada laikā ir mērījuši tikai 48% Latvijas iedzīvotāju, 50% to nav darījuši, bet vēl 2% respondentu konkrētu atbildi uz šo jautājumu sniegt nevarēja. Saistībā ar pilnas asins ainas noteikšanu situācija kopumā ir labāka, jo pēdējā gada laikā 67% ir veikuši analīzes pilnas asins ainas noteikšanai, 31% to nav darījuši, bet 2% konkrētu atbildi nesniedza, secināts jaunākajā BENU Aptiekas Veselības monitoringā, kas veikts sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS.
Tuvojoties Pasaules Sirds dienai, par sirds un asinsvadu slimībām, riskiem un profilaksi stāsta Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas kardioloģe Dr. Anna Labuce.
Biežākās sirds un asinsvadu saslimšanas
Koronārā sirds slimība (KSS). Dr. A. Labuce skaidro, ka tās pamatā ir aterosklerozes izraisītu izmaiņu veidošanās sirds vainagartērijās, kas apasiņo pašu sirds muskuli jeb miokardu. Ateroskleroze ir ilgstoša, daudzu gadu garumā noritoša asinsvadu sieniņu slimība, kuras pamatā ir hronisks iekaisums. Ilgtermiņā aterosklerozes dēļ artēriju sieniņās veidojas holesterīna izgulsnējumi jeb pangas, kas sašaurina vai pat pilnībā nosprosto asinsvadu un traucē miokarda apasiņošanu un skābekļa apgādi (rodas skābekļa “bads” jeb išēmija).
Gadījumos, ja sirds vainagartērijās ir aterosklerozes izraisīti sašaurinājumi, kas ierobežo asins plūsmu, bet pilnībā to neaptur, miera stāvoklī jeb brīžos, kad fiziska slodze netiek veikta, pacientam sūdzību parasti nav. Tās parādās tikai fiziskas slodzes laikā (piemēram, ātri ejot pa ielu vai braucot ar riteni), kad sirds muskulim jeb miokardam ir nepieciešams saņemt vairāk skābekļa. Ja asinsvadu sašaurinājumu dēļ skābekļa apgāde ir ierobežota, pacientam var parādīties tādas sūdzības kā spiedoša vai žņaudzoša, retāk dedzinoša rakstura sāpes aiz krūšu kaula, kas var izstarot uz ķermeņa kreiso pusi (kreiso roku, plecu, apakšžokli u. c.). Šo KSS klīnisko izpausmi sauc par slodzes stenokardiju. Raksturīgi, ka sāpes ilgst tikai dažas minūtes (3 – 5 min.), bet, slodzi pārtraucot, tās ātri pāriet.
Ja šie sašaurinājumi sirds vainagartērijās progresē un kļūst izteiktāki, sāpes var kļūt biežākas, ilgākas un parādīties arī miera stāvoklī – to sauc par nestabilu stenokardiju.
Visnopietnākā KSS klīniskā izpausme ir miokarda infarkts, kas notiek gadījumā, ja sirds vainagartērija slēdzas pilnībā, apstādinot asins plūsmu tajā un izraisot attiecīgā sirds muskuļa reģiona bojāeju. Tas var būt par iemeslu tādām ilgtermiņa sekām kā sirds mazspējas (sirds muskuļa funkcijas samazināšanās) attīstība un smagākos gadījumos var būt dzīvību apdraudošs stāvoklis.
Paaugstināts asinsspiediens. Šī problēma biežāk skar cilvēkus pusmūžā un gados, bet nereti parādās arī gados jaunākiem cilvēkiem. Arteriālā hipertensija, kas pati par sevi ir slimība, var būt arī kā riska faktors citām sirds slimībām. Tā ilgtermiņā var veicināt koronārās sirds slimības attīstību, ievērojami palielina insulta risku, kā arī ar laiku var būt par iemeslu sirds mazspējas attīstībai, kā rezultātā sirds vairs nespēj pilnvērtīgi veikt savu darbu, var parādīties sūdzības par elpas trūkumu, aizdusu slodzes laikā, nespēku un kāju tūsku.
Vārstuļu kaites. Cilvēka sirdī ir četri vārstuļi, kas nodrošina pareizu asins plūsmas virzienu sirds dobumos. Vārstuļu kaites jeb slimības, kuru rezultātā rodas vārstuļu bojājums, arī ir samērā bieži sastopamas. Visizplatītākā no tām ir aortālā vārstuļa stenoze jeb atveres sašaurināšanās, kuras pamatā ir dabīgs novecošanās process vārstuļa virās – tās ar laiku kļūst biezākas, stīvākas, tajās var izgulsnēties kalcināti, kā rezultātā vārstulis vairs nespēj pilnībā atvērties. Arī šī slimība ar laiku var izraisīt sirds mazspēju. Aortālā vārstuļa stenoze galvenokārt skar cilvēkus pēc 65 gadu vecuma, tāpēc, novecojot sabiedrībai kopumā, pakāpeniski pieaug arī saslimstība ar to.
Sirds un asinsvadu veselības pamats – dzīvesveids
Kardioloģe A. Labuce uzsver, ka cilvēks ir radīts, lai atrastos kustībā, nevis ilgstoši sēdētu. Lai sirds muskulis normāli funkcionētu, ir nepieciešama regulāra aerobā slodze. Turklāt aktīvam dzīvesveidam un fiziskajai slodzei ir būtiska loma asinsspiediena regulācijā – jo aktīvāks dzīvesveids, jo labāka asinsspiediena regulācija. Parasti pacientiem, kuriem nav citu riska faktoru, pirmo reizi atklājot hipertensiju, ārstēšanas terapija tiek uzsākta ar dzīvesveida pārmaiņām. Tas ietver fiziskās aktivitātes vismaz 30 minūtes trīs līdz četras reizes nedēļā un uztura izmaiņas, piemēram, ēdienkartē iekļaujot Vidusjūras diētu. Medikamentozo ārstēšanu uzsāk tad, ja ar dzīvesveida pārmaiņām dažu mēnešu laikā nav sasniegts vēlamais efekts un asinsspiediens saglabājas paaugstināts vai arī, ja pacientam jau sākotnēji ir vēl citi faktori, kas palielina iespēju saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām.
Liela nozīme ir asinsspiediena kontrolei mājas apstākļos. BENU Aptiekas Veselības monitoringa dati parāda, ka 6% respondentu asinsspiedienu mēra katru dienu, 9% – pāris reizes nedēļā, 18% – pāris reizes mēnesī, 39% – pāris reizes gadā, 20% – retāk, bet 6% norādījuši, ka asinsspiedienu nemēra vispār.
Riska grupas
Dr. A. Labuce norāda, ka lielāks risks saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām ir sekojošām iedzīvotāju grupām:
- hipertensijas pacientiem;
- cilvēkiem ar augstu holesterīnu, kas veicina aterosklerozes attīstību;
- cukura diabēta pacientiem, jo arī paaugstināts glikozes līmenis asinīs veicina artēriju sieniņu bojājumu veidošanos;
- smēķētājiem;
- senioriem, kuru gadījumā risks ir saistīts ar organisma novecošanos;
- vīriešiem;
- cilvēkiem ar mazkustīgu, neaktīvu, sēdošu dzīvesveidu, kas pakļauj riskam nonākt kardiologa redzeslokā arvien jaunākus pacientus;
- citu hronisku slimību (piemēram, nieru mazspējas) pacientiem.
Paaugstināta holesterīna līmeņa bīstamība
Kardioloģe A. Labuce skaidro, ka holesterīns veicina aterosklerozi. Holesterīnam ir vairākas frakcijas – kopējais, augsta blīvuma, zema blīvuma, kā arī triglicerīdi. Tas viss kopā veido kopējo holesterīnu. Visbīstamākais ir zema blīvuma holesterīns, jo tas aterosklerozes procesā izgulsnējas artēriju sieniņās un veido sašaurinājumus tajās. Savukārt augsta blīvuma holesterīnu var uzskatīt par “pretriska faktoru”, kas aizkavē pangu veidošanos.
Holesterīna līmeni asinīs būtu vēlams noteikt jebkuram cilvēkam, jo, laicīgi apzinoties savu risku saslimt ar kādu no sirds un asinsvadu slimībām un agrīni novēršot faktorus, kas šo risku veicina, ir iespējams aizkavēt šo slimību attīstību. Gadījumos, kad pacientam jau ir zināma kāda no kardiovaskulārajām slimībām, piemēram, jau ir bijis miokarda infarkts vai insults, pret holesterīnu ir jāattiecas ļoti nopietni un visbiežāk tā kontrolei ir nepieciešama arī medikamentu lietošana.
BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultāti parāda, ka, palielinoties vecumam, pieaug to cilvēku īpatsvars, kuri pēdējā gada laikā ir mērījuši holesterīna līmeni. Piemēram, starp jauniešiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem pēdējā gada laikā holesterīnu ir mērījuši 21% aptaujāto, starp iedzīvotājiem no 45 līdz 54 gadiem šis rādītājs ir 52%, savukārt respondentu vidū no 64 līdz 75 gadiem 70% pēdējā gada laikā ir mērījuši holesterīna līmeni asinīs.
Rūpēsimies par sirds veselību katru dienu!
Kardioloģe A. Labuce uzsver, ka par sirds veselību ikdienā jārūpējas ikvienam cilvēkam neatkarīgi no vecuma. Īpaši uzmanīgiem jābūt cilvēkiem, kuriem jau pašiem zināmas sirds un asinsvadu slimības vai arī ar tām ir slimojuši ģimenes locekļi, jo tas paaugstina saslimšanas risku arī pašam. Tāpat nedrīkst aizmirst par fiziskām aktivitātēm, veselīgu un sabalansētu uzturu, kā arī regulārām pārbaudēm pie ģimenes ārsta un kardiologa!
BENU Aptiekas Veselības monitoringu veic BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījums veikts 2020. gada augustā, aptaujājot 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
