Psoriāze ir viena no izplatītākajām iekaisīgajām ādas slimībām. Taču, neskatoties uz tās izplatību, to joprojām apvij dažādi mīti un ne vienmēr pacientiem ir pareizs priekšstats par pieejamajām ārstniecības iespējām. Par to, kas ir psoriāze un kā to kontrolēt, stāsta BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, dermatoloģe dr. med. Ilze Upeniece un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.
Psoriāze ir ģenētiska slimība, ko raksturo divi būtiski faktori: pirmkārt, tā ir hroniska slimība, tas nozīmē, ka tā cilvēku pavada visu mūžu, un, otrkārt, tā ir iekaisīga saslimšana, tātad tās procesu raksturo iekaisums, skaidro dermatoloģe, dr. med. Ilze Upeniece. Ārēji vairāk pamanām psoriāzes izpausmes uz ādas, taču šī slimība var skart arī locītavas, nagus un pat acis (psoriātisks kerotokonjutīvs). Tāpēc mūsdienās psoriāze tiek uzskatīta par sistēmisku saslimšanu, jo psoriātiskais iekaisums skar vairākas organisma sistēmas un veicina arī citu slimību attīstību.
Šobrīd psoriāzes sastopamība ir aptuveni 0,3–5 % no populācijas, turklāt jāņem vērā, ka Latvijā psoriāze ir biežāk sastopama nekā dienvidu zemēs. Kopumā šobrīd nav pārliecinošas tendences psoriāzes pacientu skaita pieaugumam, un jāņem vērā, ka kopējos statistikas datus ietekmē faktors, ka mūsdienās šī slimība tiek diagnosticēta daudz biežāk, pateicoties tam, ka pacienti daudz apzinīgāk vēršas pie ārsta un kritiskāk izturas pret veselības problēmām. Turklāt ir arī uzlabojušās psoriāzes diagnostikas iespējas – psoriāzi ir iespējams daudz labāk atpazīt, arī agrīnās formās, kad tā skar tikai nagus vai locītavas. Senāk diagnosticēšanas process bija daudz sarežģītāks. Ārste uzsver, ka psoriāze ir viena no izplatītākajām iekaisīgajām ādas slimībām, tāpēc ir būtiski būt par to informētiem, lai savlaicīgi vērstos pie speciālista, to diagnosticētu un uzsāktu ārstēšanu.
Psoriāzes iemesli
Psoriāzes ģenētiskā pārmantojamība ir pierādīta, un tās varbūtība ir 60–90 %, stāsta dermatoloģe I. Upeniece. Saskaroties ar psoriāzes diagnozi, pacienti mēdz būt neizpratnē, ja ģimenē nevienam nav psoriāzes diagnozes. Tomēr te jāsaprot, ka šī ģenētiskā pārmantojamība nav vienmēr tieši ar vecākiem, turklāt ar laiku rodas jaunas gēnu mutācijas. Protams, ir iespējami arī citi slimību izraisoši faktori, kuri vēl līdz galam nav zināmi. Tomēr gēnu teorijai ir neapstrīdama loma, turklāt ir zināmi vairāki gēni, kam ir nozīme psoriāzes attīstībā, līdz ar to pacientam var būt viena vai pat vairāku gēnu mutācija, kas izraisa slimību.
Ir pētījumi, kas atklāj, ka ne mazāk kā pusei no pasaules iedzīvotāju ir vismaz viena ar psoriāzi saistīta gēnu pārmantojamība. Šī gēnu mutācija nenosaka, ka dzīves laikā attīstīsies psoriāze, bet gan to, ka dzīves laikā dažādi palaidējmehānismi var to aktivizēt. Šie palaidējmehānismi var būt ļoti dažādi, un visbiežāk tie ir multifaktoriāli, piemēram, stress apvienojumā ar hronisku smēķēšanu vai pārmērīgu alkohola lietošanu, saslimšana ar nopietnu vīrusu, piemēram, Covid-19 vai gripu, kā arī dažu spēcīgu medikamentu lietošana. Taču pacientam ir svarīgi saprast, ka pie slimības nav vainojama saslimšana ar vīrusu vai citi faktori, jo iemesls ir organismā esošā gēnu mutācija.
Lai arī visbiežāk psoriāze pirmo reizi parādās 20–30 gadu vecumā vai ap 50 gadiem, tā var parādīties arī jebkurā citā vecumā – no pāris mēnešu līdz pat senioru vecumam. Tāpat psoriāze vienlīdz skar gan vīriešus, gan sievietes.
Atpazīšana un diagnostika
Mūsdienās psoriāzes atpazīšana un diagnostika ir ievērojami gājusi uz priekšu. Taču jāņem vērā, ka psoriāzei ir līdzības ar citu slimību klīniskajām izpausmēm, tādēļ to ne vienmēr uzreiz nekļūdīgi atpazīst, uzsver dermatoloģe I. Upeniece. Piemēram, ja psoriāze lokalizējas ģenitāliju rajonā, tā izpaužas ļoti līdzīgi kā sēnīte, piemēram, kandidoze, savukārt galvas matainajā daļā psoriāze ir ļoti līdzīga seborejiskam dermatītam, kas ir plaši izplatīts. Tādēļ dažreiz ir nepieciešami vairāki soļi diagnostikā, lai uzstādītu diagnozi.
Ārste uzsver, ka pacientam nevajadzētu patvaļīgi izvērtēt un noteikt sev diagnozi, bet aizdomu gadījumā doties pie speciālista. Ja uz ādas parādās iekaisīgs, sārts, niezošs, zvīņojošs izsitums, tas ir jāparāda speciālistam. Tāpat gadījumos, kad pacientam ir ilgstošs, neizskaidrojams nagu bojājums un sēnīte jau ir meklēta, bet nav atrasta, kā arī gadījumos, ja pacientam ir ilgstošas sāpes locītavās, ir jādodas pie ārsta.
Ārstniecības iespējas
Psoriāzei ir raksturīga viļņveidīga gaita – tai var būt gan remisijas periodi ar pilnīgi tīru ādu, gan paasinājuma periodi ar spilgtām slimības izpausmēm, ādas iekaisumu vai citu lokalizāciju iesaisti. Diemžēl nevienam no viļņiem nav zināms tā ilgums, stāsta dermatoloģe I. Upeniece. Reizēm remisijas laiks var ilgt pat gadiem, kā arī paasinājuma periodi var būt dažādi – no pāris mēnešiem līdz pat vairākiem gadiem. Tā kā slimība savās izpausmēs var būt tikpat gara kā pacienta dzīve, attiecīgi tā visu dzīvi ir jāārstē un jākontrolē.
Mūsdienās viens no psoriāzes ārstēšanas un kontroles būtiskākajiem faktoriem ir personalizēta pieeja, kas var ietvert gan ārēji lietojamus līdzekļus, gan iekšķīgi lietojamus medikamentus:
- Ārīgi lietojamie līdzekļi. Viena no galvenajām ārstniecības metodēm neatkarīgi no psoriāzes līmeņa ir lokālā jeb ārīgā terapija, saka dermatoloģe. Tā ietver dažādus aplicējamus krēmi, ziedes, losjonus un citus ārēji lietojamus līdzekļus.
Svarīgi izvēlēties piemērotus ādas kopšanas līdzekļus, kas nesausina ādu un nav kairinoši, uzsver BENU Aptiekas klīniskā farmaceite I. Priedniece. Psoriāzes saasinājumus var veicināt tādu mazgāšanās līdzekļu lietošana, kas mazina ādas aizsargspējas. Tādēļ ir svarīgi pēc dušas lietot ādu mitrinošus un mīkstinošus krēmus, ko kombinē ar keratolītiskiem līdzekļiem.
Tāpat psoriāzes gadījumā ieteicami ir šampūni, kuros izmanto salicilskābi, urīnvielu, darvu, arī komponentus ar nomierinošu darbību, lai mazinātu niezi un zvīņošanos. Šie līdzekļi jāizvēlas bez smaržvielām un krāsvielām, kā arī hipoalerģiski un no dermatoloģiskās kosmētikas klāsta.
Psoriāzes ārstēšanai ārīgi tiek lietoti kortikosteroīdi un D3 vitamīna analogi, kā arī to kombinācija spēcīgākai iedarbībai dažādās zāļu formās (geli, ziedes vai putas), ko lieto psoriāzes skartajās vietās. Šie līdzekļi palīdz mazināt iekaisumu un normalizēt ādas šūnu augšanu. Pēc šo medikamentu lietošanas jānomazgā rokas, lai izvairītos no zāļu nonākšanas mutē, acīs vai uz citām ķermeņa vietām. Ar ārstu vai farmaceitu jākonsultējas par pareizu zāļu lietošanu, blaknēm un iespējamo zāļu mijiedarbību.
- Iekšķīgi lietojami medikamenti. Vidēji smagām vai smagām psoriāzes izpausmēm neatņemama ārstēšanas sastāvdaļa ir sistēmas medikamentiem, kas var būt gan konvencionālie, gan pavisam mūsdienīgi jeb bioloģiskie medikamenti, stāsta dermatoloģe I. Upeniece. Bioloģiskie medikamenti ir jaunākās vielas, kas pieejamas psoriāzes ārstēšanā. Diemžēl daudzi pacienti vēl joprojām par tiem zina maz, kaut gan šie medikamenti tiek lietoti jau aptuveni 20 gadus un Latvijā tiek pilnībā kompensēti no valsts līdzekļiem jau kopš 2018. gada. Protams, ne visiem pacientiem bioloģiskie medikamenti ir nepieciešami un piemēroti, tādēļ ārsts individuāli izvērtē piemērotāko terapiju katram pacientam.
Farmaceite I. Priedniece atgādina, ka, lai sasniegtu labākus ārstēšanas rezultātus, ārsta nozīmētie medikamenti ir jālieto regulāri – katru dienu vai atbilstoši zāļu lietošanas shēmai nozīmētajā devā un režīmā. Pretpsoriāzes medikamenti tiek nozīmēti katram pacientam individuāli – atbilstoši vecumam, ņemot vērā slimības smagumu un veidu, tās izpausmes, blakussaslimšanas un citus faktorus.
No vitamīniem psoriāzes gadījumā īpaši būtiska ir pietiekama D un B grupas vitamīnu uzņemšana.
- Ierīču tehnoloģijas. Psoriāzes terapijā var lietot arī ierīču tehnoloģijas, piemēram, fototerapiju. Tajā tiek izmantoti šaura spektra UVB stari, un šo procedūru veic speciālisti medicīnas iestādēs. Kādreiz izmantoja arī PUVA terapiju, kas mūsdienās vairs nav tik populāra.
Jebkurai psoriāzes terapijai ir jābūt kontrolētai – tas dod iespēju modificēt ārstēšanu, piemēram, ja pacientam ir apgrūtināta līdzekļu uzziešana ādai, tad ir ātrāk jāsāk lietot iekšķīgos medikamentus, neskatoties uz to, ka slimības izpausmes nav tik smagas. Vai arī, ja, iekšķīgi lietojot medikamentus, parādās kāds nevēlams blakusefekts, par to ir jārunā ar ārstu. Ja pacients regulāri dodas rutīnas vizītēs pie ārsta, tad var savlaicīgi piemērot visatbilstošāko ārstēšanu, uzsver dermatoloģe I. Upeniece.
Psoriāzes neārstēšana – būtiska kļūda
Viena no lielajām kļūdām, ko mēdz pieļaut psoriāzes pacienti, ir līdzestības trūkums un nevērīga attieksme pret ārstēšanos. Proti, ņemot vērā, ka psoriāzi nevar pilnībā izārstēt, pacienti mēdz uzskatīt, ka nav vērts censties, saka dermatoloģe I. Upeniece. Tomēr, lai arī psoriāze nav izārstējama, to var veiksmīgi kontrolēt un ievērojami uzlabot pacienta dzīves kvalitāti. Turklāt jāatceras, ka psoriāze ir slimība, kas skar ne tikai ādu, bet ir sistēmisks process. Nekontrolēta psoriāze, psoriātisks iekaisums un ar to saistīto aktīvo vielu izdale veicina arī citu veselības risku, piemēram, cukura diabēta, attīstību, kā arī paaugstina risku saslimt ar dažādām mentālām slimībām, piemēram, depresiju, un sirds un asinsvadu slimībām. Tāpat tas saasina jau esošās slimības. Ja psoriāzi neārstē, slimība var radīt neatgriezeniskus bojājums, piemēram, locītavās, izraisot to eroziju, kas var novest pie locītavu funkciju ierobežojuma. Tādēļ ir ļoti svarīgi ārstēt psoriātisko iekaisumu jau agrīni, nevis samierināties ar to vai sākt ārstēt to tikai tad, kad tas jau ir kļuvis ļoti apgrūtinošs un sasniedzis vidēji smagu vai smagu slimības formu.
Izturieties atbildīgi pret savu veselību un ārstniecības procesu!
