Par diskomfortu un sāpēm sprandā mūsdienās sūdzas arvien vairāk cilvēku – šīs nepatīkamās sajūtas var veicināt ne vien ikdienas ieradumi, piemēram, ilgstoša viedierīču lietošana, bet arī ķermeņa novecošanās procesi, laikapstākļu ietekme un citi faktori. Kādi ir biežākie spranda sāpju cēloņi un kā rīkoties, lai sāpes mazinātu, skaidro aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Mārīte Šukele.
Diskomforts spranda un kakla daļā visbiežāk izpaužas kā saspringuma sajūta un stīvums, var parādīties sāpes, kas izstaro uz pleciem, rokām un lāpstiņām. Tāpat iespējams novērot arī galvassāpes, redzes izmaiņas, trokšņus ausīs, bet smagākos gadījumos – galvas reiboņus un tirpšanu rokās. “Lielai daļai cilvēku sāpes kakla daļā izraisa deģeneratīvās izmaiņas mugurkaulā, precīzāk, starpskriemeļu diskos. Tā nav pataloģija, bet gan organisma novecošanās, kas var parādīties, jau sākot no 30 gadu vecuma. Tomēr jāņem vērā, ka spranda sāpes tāpat var izraisīt arī neveselīgi ikdienas ieradumi, mazkustīgs dzīvesveids vai ilgstošs stress, uz ko ķermenis reaģē ar muskuļu saspringumu,” norāda aptieku tīkla Apotheka farmaceite Mārīte Šukele.
Kādi ir biežākie spranda sāpju cēloņi?
Sēdošs darbs un nepareizi iekārtota darba vieta. Par diskomfortu spranda apvidū bieži sūdzas sēdoša darba veicēji, īpaši tad, ja darba vieta nav ergonomiski pielāgota, tādējādi radot papildu slodzi kakla muskuļiem. Ilgstoši sēžot nepiemērotā pozā, veidojas saspringums, kas izraisa stīvumu un muskuļu sāpes, turklāt šī problēma īpaši aktualizējusies laikā, kad strādājam un mācāmies attālināti. Sēžot pie datora, ir svarīgi individuāli pielāgot galda, krēsla un monitora augstumu, bet ik pēc pusstundas vēlams piecelties un piecas minūtes izkustēties, lai muskuļu spriedzi mazinātu.
Ilgstoša viedierīču lietošana. Lūkojoties viedierīces ekrānā, galva ilgstoši ir noliekta lejup, kas rada spiedienu uz kakla daļas skriemeļiem un ilgtermiņā var atstāt negatīvu ietekmi uz mugurkaula veselību. Tālruni ieteicams turēt vienā līmenī ar acīm vai vismaz novietot tā, lai ekrānā būtu iespējams skatīties ar lejupvērstu skatienu, nevis noliektu galvu. Līdzīgas problēmas var veicināt arī tādas nodarbes kā ravēšana, adīšana vai lasīšana – arī šo aktivitāšu laikā muskuļiem laiku pa laikam nepieciešama atslodze.
Nesamērīga slodze vienā ķermeņa pusē. Sāpes sprandā var izraisīt arī pārlieku liela slodze vienā ķermeņa pusē, piemēram, nēsājot uz pleca somu. Lai muskuļu noslogojums būtu vienmērīgs, plecu somas vietā ieteicams dot priekšroku mugursomai.
Monotonas kustības. Ilgstoši saglabājot nemainīgu pozu, piemēram, veicot noteiktu darbu vai braucot ar auto, ķermeņa muskulatūra sasprindzinās un netiek atslābināta līdz brīdim, kad poza mainās.
Nepiemērots matracis un spilvens. Matracim un spilvenam jābūt pielāgotam katra cilvēka iecienītajai gulēšanas pozai un organisma īpatnībām. Matracis nedrīkst būt pārlieku mīksts, tam jābūt pietiekami stingram un jāpielāgojas mugurai, savukārt spilvenam jābūt tik augstam, lai nodrošinātu brīvu un atslābinošu pozīciju kakla daļai.
Vējš un aukstums. Savilkumu spranda daļā dažkārt veicina arī vējš un aukstums – to ietekmē sašaurinās asinsvadi un veidojas muskuļu spazmas. Īpaši piesardzīgiem jābūt tiem, kuri jau iepriekš saskārušies ar spranda sāpēm – lai izvairītos no slimības saasinājuma, jutīgo vietu nepieciešams īpaši rūpīgi sargāt no aukstuma. Mainīgos laikapstākļos jāģērbjas tā, lai nevajadzētu staigāt ar sasvīdušu muguru, bet, vasarā sasvīstot, jāpiesargās, uzturoties vējā, kondicionētās telpās vai peldoties aukstā ūdenī.
Palīdzēs vingrojumi un muskuļu atslābināšana
Piedzīvojot diskomfortu sprandā, muskuļiem tiek radīta papildu slodze, kas ar laiku ietekmē muguras skriemeļus un starpskriemeļu diskus. Lai attālinātu šīs izmaiņas, galvenais priekšnoteikums ir regulāras fiziskās aktivitātes, kas nostiprinās muskuļu sistēmu, tādējādi ļaujot tiem izturēt lielāku slodzi. Kakla daļas muskuļu stiprināšanai nepieciešams vingrināt arī rokas, tādēļ labāk par pastaigu vai lēnu skrējienu derēs nūjošana. Izvēloties ikdienā veicamos vingrojumus, ieteicams konsultēties ar fizioterapeitu.
“Sāpes ir organisma aizsargreakcija, kas signalizē par bojājumu. Laikus ieklausoties savā ķermenī, to iespējams novērst. Lai iegūtu pozitīvu rezultātu, jāņem vērā, ka vingrot nepieciešams regulāri un ilgtermiņā. Galvenais ir kustēties, nevis, saudzējot sāpošo vietu, palikt sēžam dīvānā. Muskuļu atslābināšanai tāpat noderēs jebkuras relaksējošas ūdens procedūras, maigas un mierīgas masāžas, var izmantot akupunktūras paklājiņu vai veikt rīvēšanās procedūras ar lina vai frotē dvieli. Ja muskuļi ir tik pārslogoti, ka ar atslodzi vien nepietiek, uz spranda var uzlikt piparu vai sinepju plāksteri. Sāpošo vietu var ierīvēt ar kādu aptiekā nopērkamu pretsāpju ziedi, aplikt siltu šalli, taču nekādā gadījumā to nedrīkstētu sildīt ar karstu ūdeni vai termoforu. Akūtos gadījumos kakls pāris dienas jāatslogo ar speciālu mīksto apkaklīti, kas jāpielāgo pēc izmēra, lai galva nenokarātos vai tieši pretēji – nebūtu atliekta atpakaļ. Pēdējā laikā popularitāti ieguvuši arī teipi, taču, lai panāktu vēlamo rezultātu, tie jāprot pareizi uzlikt. Muskuļu sasprindzinājumu palīdzēs mazināt arī magnija preparāti. Ja paša spēkiem problēmu neizdodas atrisināt, labāk konsultēties ar speciālistu – ārstu vai farmaceitu,” uzsver sertificētā farmaceite Mārīte Šukele.
Ja papildus sāpēm sprandā ir novērojama arī roku un pirkstu tirpšana, izteikts nespēks rokās vai asas sāpes, kustinot galvu, nekavējoties jāvēršas pēc palīdzības pie ārsta. Mugurkaula saslimšanu gadījumā neveikla kustība vai caurvējš var provocēt nervu saknīšu iekaisumu. Stipras sāpes var izraisīt arī starpskriemeļu disku trūce. Ja papildus sāpēm ir arī paaugstināta temperatūra, tā var būt viena no meningīta pazīmēm.
