Tagad, kad vasara tuvojas izskaņai, vēlamies pagūt visu – ne tikai baudīt pēdējās ogas no krūma laukos, bet arī bagātīgas ēdienreizes restorānu āra terasēs vai dārzā pie grila. Reizēm gardas maltītes un mazkustīgākas dienas rezultējas ar smaguma sajūtu un diskomfortu – atkal ir uzpūties vēders. Kāpēc uzpūšas vēders un kā to var novērst, skaidro “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga.
Kāpēc vēders uzpūšas?
Vēdera uzpūšanos parasti veicina vairāki faktori un fizioloģiskie procesi, kas ikdienā norisinās mūsu ķermenī, piemēram, aizcietējums, pārtikas nepanesamība un alerģijas, vai arī sakrājušās gāzes gremošanas sistēmā. Arī paaugstināts emocionālā stresa līmenis var veicināt diskomfortu un smaguma sajūtu – stresa ietekmē tiek stimulētas izmaiņas zarnu nervu sistēmā, tādējādi uzkrājas pārāk daudz gāzes un vēders sāk pūsties. Savukārt sievietēm vēdera pūšanās ir novērojama gan pirms menstruācijām, gan to laikā hormonālo izmaiņu un ūdens aiztures dēļ. Svarīgi atcerēties, ja tomēr uzpūsts vēders ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa un tas izraisa ne tikai nepatīkamas sajūtas, bet arī sāpes, vienmēr ir jākonsultējas ar ārstu, lai laicīgi varētu novērst potenciālās saslimšanas.
Kā uzturs var ietekmēt vēdera uzpūšanos?
Pareizs un sabalansēts uzturs pārsvarā ir būtiskākais faktors, kas preventīvi var palīdzēt novērst vēdera pūšanos. Ja ikdienā tiek ēstas nesabalansētas maltītes, kas ir pārāk lielas un neatbilst dienā noteiktajam uzņemtās enerģijas un uzturvielu daudzumam, tad nebūt nav pārsteigums, ja parādās smaguma sajūta.
Pārēšanās izraisa kuņģa paplašināšanos, kas sāk nospiest pārējos orgānus, radot nepatīkamas sajūtas. Tās var izpausties dažādi – miegainība, gāzes vēderā, atraugas un kuņģa svilināšana ir tikai dažas no tām. Uzņemot pārāk daudz pārtikas, organismam ir lielāka noslodze, jo ir jāizdala vairāk hormonus un fermentus, lai sadalītu barības vielas.
Tāpat ir būtiski noskaidrot, no kuriem pārtikas produktiem ir alerģija vai nepanesamība, jo arī tas var veicināt gāzu uzkrāšanos un vēdera pūšanos. Starp biežākajām pārtikas alerģijām ierindojas piena produkti, olas, soja, kvieši, dažādi rieksti un jūras veltes. Piemēram, piens ir viens no produktiem, kas visbiežāk izraisa vēdera pūšanos – gremošanas sistēma nespēj sašķelt pienā esošo cukuru jeb laktozi, kas vēlāk paliek zarnās, ražo gāzes un sērūdeņradi. Lai palīdzētu sašķelt laktozi sastāvdaļās – glikozē un galaktozē – ieteicams lietot laktrāzes kapsulas.
Pārtikas produkti ar augstu šķiedrvielu saturu var likt cilvēka gremošanas sistēmai ražot pārlieku lielu daudzumu gāzes. Galvenie produkti, kas var izraisīt vēdera pūšanos ir brokoļi, kāposti, ziedkāposti, pupiņas, aprikozes, āboli, bumbieri, kā arī produkti, kuru sastāvā ir pilngraudi. Ieteicams izvairīties no saldumiem un produktiem, kuru sastāvā ir fruktoze, kā arī lipeklis, jo šie ir vieni no biežākajiem vēdera uzpūšanās izraisītājiem. Tāpat arī pārāk taukaini ēdieni un ar mākslīgajiem cukuriem piesātināti gardumi var veicināt vēdera uzpūšanos. Lai sekotu līdzi uzņemtajiem pārtikas produktiem un sajūtām pēc to lietošanas, ikviens var uzturēt pārtikas dienasgrāmatu, kurā tiek uzskaitīti produkti, pēc kuru lietošanas uzturā novērota vēdera uzpūšanās. Tādā veidā turpmāk būs iespējams izvairīties no tiem, samazināt to daudzumu ikdienas uzturā un novērst neērtās ikdienas situācijas.
Pietiekama ūdens daudzuma, kas pieaugušajiem dienā ir vidēji divi litri, dzeršana ikdienā var samazināt vēdera uzpūšanos, jo tas palīdz izskalot gremošanas sistēmu un atbrīvoties no aizcietējuma. Šeit ir svarīgi paturēt prātā, ka gāzētie dzērieni un limonādes nepalīdzēs ne izvadīt liekās gāzes, ne remdēt slāpes, jo to sastāvā ir burbuļi ar oglekļa dioksīdu, kas ir gāze, kas izdalās no šķidruma tikai tad, kad sasniedz kuņģi. Tā rezultātā vēders burbuļo un sāk uzpūsties. Arī košļājamā gumija var veicināt vēdera uzpūšanos – to košļājot tiek norīts gaiss, kas uzkrājas vēderā un veido jaunas gāzes. Košļājamo gumiju jālieto pēc ēdienreizēm, nevis ikdienā “vienkārši tāpat” – ja rodas vēlme kaut ko uzkost, ieteicams ēst augļu sukādes, svaigus augļus un dārzeņus.
Fiziskās aktivitātes – palīgs gremošanas trakta iekustināšanai
Tāpat kā uzturam, arī fiziskajām aktivitātēm ir būtiska nozīme gremošanas trakta un zarnu darbības veicināšanā – kad cilvēks atrodas guļus stāvoklī, ķermenī saglabājas vairāk gāzu, tāpēc ikdienā ir svarīgi būt kustībā un atrast laiku fiziskajām aktivitātēm vismaz trīs līdz četras reizes nedēļā. Pārlieku izteikts mazkustīgais dzīvesveids sekmē ne tikai vēdera uzpūšanos, bet arī izraisa citas veselības problēmas. Lai gremošanas trakts un zarnas būtu iekustinātas, pietiek ar 30 minūšu garu pastaigu, vingrošanu vai jogu. Vislabākie vingrinājumi ir balasana jeb bērna poza vai pietupieni, kas iztaisno taisno zarnu un palīdz izvadīt visu lieko.
Ja rodas sajūta, ka ar fiziskajām aktivitātēm ir par maz, ieteicams vairākas reizes nedēļā ne ilgāk par desmit minūtēm izrullēt vēderu ar masāžas putu rulli, ko iespējams iegādāties aptiekā. Tas uzlabos ne tikai ķermeņa gremošanas sistēmu, bet arī mazinās smaguma sajūtu un veicinās atbrīvošanos no liekā šķidruma. Putu rulli var izmantot ne tikai vēdera masāžai – tas noder muguras masāžai, kā arī palīdz atvieglot sasprindzinājumu muskuļos pēc fiziskajām aktivitātēm.
Ātrās palīdzības ABC, lai novērstu vēdera pūšanos
Ja vēdera uzpūšanos neizdodas novērst pašam ar iepriekš minētajām metodēm, ir ieteicams lietot preparātus, kuru sastāvā ir aktīvā viela simetikons, kas samazina gāzes burbulīšu virsmas spriegumu, lai tie dabiski tiktu izvadīti no kuņģa un zarnu trakta vai arī uzsūktos caur zarnu sieniņām. Preparāti, kuru sastāvā ir gremošanas fermenti, piemēram, lipāze, amilāze vai tripsīns, palīdz sagremot barību kuņģī un zarnu traktā, kā arī nodrošina viegluma sajūtu vēderā. Savukārt preparāti, kuru sastāvā ir aktīvā ogle, atbrīvo no liekajām gāzēm, kas uzkrājušās resnajā zarnā. Arī piparmētru eļļas kapsulas, fenheļu, kumelīšu un ingvera tējas palīdz veicināt gremošanas trakta funkcionalitāti un stabilizēt zarnu darbību. Svarīgi atcerēties, ka par piemērotākā līdzekļa izvēli un lietošanu cīņā ar vēdera uzpūšanos ieteicams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu.
