Sāpes var ievērojami ietekmēt mūsu ikdienu – attiecības ģimenē un ar apkārtējiem, darba spējas, brīvā laika pavadīšanas iespējas. Ja sāpes ir īslaicīgas un pārejošas, ar šiem negatīvajiem faktoriem var būt vieglāk tikt galā. Taču ko iesākt tad, ja sāpes ir hroniskas? Kādi faktori ir svarīgi, lai hronisku sāpju gadījumā rūpētos par dzīves kvalitāti un emocionālu labsajūtu? Konsultē BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, psiholoģijas un KBT centra Intellego un RAKUS Gaiļezers Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas klīniskā psiholoģe, Dr. Psych. Jeļena Harlamova un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.
Starptautiskā Sāpju pētniecības asociācija sāpes definē kā nepatīkamu fizisko sajūtu un emociju pārdzīvojumu, kas ir saistīts ar reālu vai potenciālu audu bojājumu vai arī tiek uztvertas kā šāda bojājuma radītas sekas.
Hroniskās sāpes ir viena no aktuālākajām medicīnas problēmām, stāsta J. Harlamova. Tās mēdz būt gan kā patstāvīga diagnoze, gan pavadoša citām saslimšanām. Izšķir divu veidu sāpes – akūtas un hroniskas. Sāpes kļūst hroniskās tad, ja tās turpinās vairāk par trīs mēnešiem vai pārsniedz sagaidāmo atveseļošanās laiku. Kamēr akūtām sāpēm ir adaptīvā funkcija – tās signalizē mums par kādu bojājumu vai problēmu mūsu organismā, hroniskās sāpes nav adaptīvas un mēdz nereaģēt uz ārstēšanu.
Turklāt hroniskām sāpēm var būt vesela virkne pavadošo problēmu, piemēram, miega traucējumi, depresija (ar to sastopas līdz pat 77% hronisko sāpju pacientu), bezpalīdzības sajūta un trauksme, dusmas un agresija. Tām var pievienoties arī problēmas attiecībās ar tuviniekiem un profesionālajā jomā.
Hroniskās sāpes ietekmē vairāki faktori, proti, psiholoģiskie, uzvedības un sociālie. Negatīvās domas un pārliecība par sāpēm var traucēt veiksmīgai adaptācijai, pastiprināt sāpju un ciešanu intensitāti. Katastrofizēta sava stāvokļa uztvere izraisa bezpalīdzības sajūtu un savas neefektivitātes pārdzīvojumu, nespēju pieņemt (kas neapšaubāmi nav viegli) sāpes, tērējot daudz enerģijas atbilžu meklēšanā un nespējot pieņemt jau esošās atbildes.
Kā sāpes ietekmē mūsu uzvedību?
Hroniskām sāpēm var būt liela ietekme uz to, kā uzvedamies. Piemēram, var minēt pasīvās pārvarēšanas stratēģijas, kas izpaužas kā pārmērīgi sargājoša uzvedība un samazināta aktivitāte. Vai arī pretēji – brīžos, kad stāvoklis uzlabojas, cilvēki mēdz pārāk kompensēt savu nepietiekamo aktivitāti un pārslogot sevi, cenšoties izdarīt pēc iespējas vairāk, stāsta J. Harlamova. Tā rezultātā sāpes atgriežas un, iespējams, ar vēl lielāku intensitāti. No palīdzošākām uzvedības stratēģijām var minēt regulārās mērenas fiziskās aktivitātes, dienas ritma ievērošanu, relaksācijas treniņus.
Sociālie faktori un citu cilvēku attieksme arī var ietekmēt hronisko sāpju norisi, skaidro psiholoģe. Piemēram, pārmērīga apkārtējo cilvēku gādība var nevis palīdzēt, bet pat izraisīt pretējo efektu. Piemēram, pastāvīgu fokusēšanos uz sāpēm, pieaugošo bezpalīdzības sajūtu un dusmas. No otras puses, pārāk kritizējoša vai ignorējoša attieksme hronisku sāpju gadījumā var pastiprināt cilvēka nomāktību, vainas sajūtu un izolēšanos.
Kā ārstēt?
Hronisko sāpju ārstēšana ir komplekss process, kurā ir ļoti svarīga arī psiholoģisko faktoru izpratne, uzsver J. Harlamova. Šobrīd pasaulē atzītās sāpju ārstēšanas vadlīnijas kā papildu metodes rekomendē uz pierādījumiem balstītās psiholoģiskās metodes, piemēram, Kognitīvi biheiviorālo terapiju (KBT) un Pieņemšanas un saistību apņemšanās terapiju (Acceptance and Commitment Therapy, ACT). Pētījumu rezultāti pierāda KBT nozīmīgo ietekmi uz sāpju rādītājiem, salīdzinot ar citām sāpju ārstēšanas psiholoģiskām metodēm, tādēļ mūsdienās šo terapiju iekļauj daudzās sāpju ārstēšanas programmās. Šīs abas pieejas ir labi strukturētas, turklāt tās var pielietot gan individuālās konsultācijās, gan grupas nodarbībās. Šo terapiju mērķis ir iemācīt cilvēkam noteikt, kontrolēt un aizstāt nepalīdzošu vai sāpes uzturošu uzvedību, domas un emocijas ar palīdzošākiem un efektīvākiem uzvedības un domāšanas veidiem, kas palīdz pārvaldīt sāpes un risināt problēmas. ACT ir uz apzinātību balstīta psihoterapeitiskā pieeja, kas koncentrējas uz domu, emociju un personisko vērtību un rīcību pieņemšanu. Šis terapijas mērķis ir iemācīt cilvēkam novērot un pieņemt savas domas un sajūtas bez vērtēšanas un nemēģinot tās mainīt, tādējādi veidojot lielāku psiholoģisko elastību.
Svarīga situācijas apzināšanās
Speciāliste uzsver, ka ir svarīgi apzināties, kādas stratēģijas cilvēks pielieto, lai mazinātu sāpes, piemēram, vai tā ir pastiprināta medikamentu lietošana, fiziskā aktivitāte vai izvairīšanās no tās, palikšana gultā un mazkustīgums, alkohola lietošana, norobežošanās no kontaktiem ar draugiem, ģimeni vai citas līdzīgas? Ļoti iespējams, ka šādas stratēģijas palīdz mazināt sāpes, taču to efekts ir īslaicīgs. Svarīgi, ka ilgtermiņā šīs stratēģijas var pastiprināt sāpju intensitāti un ciešanas, kā arī radīt vai veicināt problēmas attiecībās, darbā, pastiprināt bezpalīdzības sajūtu un attālina cilvēku no sava stāvokļa pieņemšanas.
Pacientam ir būtiski sev pajautāt: „Kas ir svarīgs manā dzīvē? Kāds es gribu būt?”, tādējādi definējot savas vērtības un arī skaidrāk ieraugot iespējamos uzvedības veidus, kas palīdzēs virzīties pretī savām vērtībām. Piemēram, ja cilvēkam vērtības ir ģimene, draugi, spēja būt produktīvām, tad, izvēloties tikties ar draugiem, pavadīt laiku ar ģimeni, runāt, aiziet pusdienās, iet uz darbu, plānot slodzi un līdzīgi, cilvēks var palīdzēt sev pieņemt savu stāvokli un uzlabot savu dzīves kvalitāti.
Cilvēkiem ar hroniskām sāpēm būtu svarīgi:
- ievērot dienas režīmu;
- uzturēt regulāro optimālo fizisko aktivitāti;;
- ievērot miega higiēnu;
- pielietot relaksācijas un elpošanas vingrinājumus;
- uzturēt komunikāciju ar ģimeni, draugiem, kolēģiem u. c.
Farmaceita padoms
BENU Aptiekas farmaceite Ilze Priedniece stāsta, ka aptiekā nopērkamie pretsāpju bezrepcepšu līdzekļi ir tabletes, kapsulas, sīrupi un suspensijas, kas satur tādas vielas kā paracetamolu, ibuprofēnu, naproksēnu, diklofenaku un citas. Taču par to lietošanu jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu, kas varēs rekomendēt atbilstošāko. Hronisku sāpju gadījumā ārsti pacientiem nozīmē dažādu grupu medikamentus, piemēram, antidepresantus un pretepilepsijas grupas medikamentus, lai efektīvāk mazinātu sāpes. Šeit svarīgi uzticēties ārstam un ievērot zāļu lietošanas norādījumus, kā arī režīmu.
Algologs ir ārsts, kurš nodarbojas tieši ar sāpju ārstēšanu, pārzina sāpju veidošanās mehānismus, rod piemērotāko risinājumu sāpju mazināšanai.
Kā jau tika minēts, hronisku sāpju ārstēšanai jābūt kompleksai – tā ietver ārsta nozīmētos medikamentus, blokādes, fizioterapijas nodarbības, fizikālo terapiju, psihoterapiju un psiholoģiskas metodes, dzīvesveida izmaiņas – pietiekams miegs, atpūta, fiziskas aktivitātes, sabalansēts uzturs, kaitīgo ieradumu atmešana. Hronisku sāpju ārstēšana prasa pacienta pacietību un līdzdalību, nepieciešams ģimenes atbalsts.
Papildus no ārstniecības augiem sāpju mazināšanai var izmantot tās drogas, kam piemīt nomierinoša, spazmolītiska un pretsāpju darbība. Tēju pagatavošanai var izmantot piparmētru, melisas lapas, baldriāna saknes, apiņa augļkopas, raudenes lakstus, kliņģerītes un kumelītes ziedus.
Savukārt stresa radītu sāpju gadījumā noderīgi būs arī magnija preparāti, kas ir jālieto kursu veidā.
