Septembra beigās norisinās Eiropas uroloģijas nedēļa – ikgadēja iniciatīva, kas vērsta uz uroloģisko slimību nozīmes aktualizēšanu sabiedrības veselībā un profilakses lomas uzsvēršanu. Šogad īpaša uzmanība tiek pievērsta tieši urīnceļu infekcijām – vienai no visbiežāk sastopamajām infekcijas slimību grupām pasaulē, kas ik gadu skar miljoniem cilvēku. Tās īpaši raksturīgas sievietēm – dzīves laikā ar šo problēmu saskaras 50–60% sieviešu, taču arī vīriešiem tā ir aktuāla. Latvijas Urologu asociācija pievienojas Eiropas kolēģu iniciatīvai un aicina sabiedrību pievērst uzmanību urīnceļu infekciju simptomiem un riska faktoriem, lai savlaicīgi novērstu komplikācijas un stiprinātu veselību ilgtermiņā.
Kas ir urīnceļu infekcijas un kā tās atpazīt?
Urīnceļu infekcijas rodas, ja kaitīgās baktērijas nonāk urīnceļos un sāk tajos vairoties. To attīstību var veicināt pat šķietami nevainīgi ieradumi – pārāk maz izdzerts ūdens, ilga urīna aizturēšana vai dzimumakts.
Raksturīgākie simptomi ir:
- sāpes vai dedzinoša sajūta urinējot;
- bieža un neatliekama vēlme urinēt;
- pēkšņa urīna nesaturēšana, drudzis, drebuļi;
- tumšs, duļķains urīns ar nepatīkamu smaržu vai asiņu piejaukumu.
Šos simptomus ignorēt nedrīkst – neārstēta infekcija var pacelties līdz nierēm, izraisot stipras sāpes un augstu temperatūru. Ja parādās šādas pazīmes, nekavējoties jāvēršas pie ģimenes ārsta, kurš nepieciešamības gadījumā nosūtīs pie urologa vai cita speciālista.
Sievietes – galvenā riska grupa
Sievietes ar urīnceļu infekcijām saskaras biežāk fizioloģisku īpatnību dēļ – īsāka urīnizvadkanāla dēļ baktērijām vieglāk nonākt urīnpūslī. Infekcijas veicina:
- nepietiekama šķidruma uzņemšana;
- neatbilstoša intīmā higiēna;
- tualetes neapmeklēšana pēc dzimumakta;
- hormonālās svārstības, paaugstināts cukura līmenis asinīs un stress.
Svarīgi ievērot pareizu intīmo kopšanu un izvēlēties elpojošu, kokvilnas apakšveļu. Ja infekcijas atkārtojas regulāri, nepieciešama padziļināta diagnostika.
Vīrieši un urīnceļu infekcijas
Vīriešiem urīnceļu infekcijas ir retākas, taču parasti norit smagāk un bieži vien ir saistītas ar citām veselības problēmām. Īpaši riska zonā ir vīrieši pēc 60 gadu vecuma – visbiežāk sakarā ar palielinātu prostatu, kas apgrūtina urīnpūšļa pilnīgu iztukšošanos. Atlikušais urīns kļūst par labvēlīgu vidi baktērijām.
Papildu riska faktori ir urīnceļu akmeņi vai hroniski iekaisumi citos orgānos. Tāpēc regulāras vizītes pie ģimenes ārsta vai urologa, īpaši pēc 50 gadu vecuma, ir ļoti svarīgas – tās palīdz savlaicīgi novērst gan infekcijas, gan citas uroloģiskas saslimšanas.
Diagnostika un ārstēšana
Ja ir aizdomas par urīnceļu infekciju, ārsts nozīmē urīna analīzes, bet dažkārt arī papildu izmeklējumus – piemēram, ultrasonogrāfiju vai cistoskopiju. Ārstēšana tiek pielāgota individuāli – vieglākos gadījumos pietiek ar dzīvesveida maiņu, bet sarežģītākos tiek nozīmētas antibiotikas. Pašārstēšanās šeit nav ieteicama.
Ārsti iesaka ikdienā uzņemt vismaz 2–2,5 litrus šķidruma, priekšroku dodot arī ārstniecisko augu tējām (piemēram, no miltenes, brūklenēm, bērza lapām, kumelītes vai tīruma kosas). Profilaksei efektīvs ir arī dzērveņu ekstrakts, kas kavē baktēriju pielipšanu urīnceļiem.
Noslēgumā
Laikus sākta ārstēšana un ārsta norādījumu ievērošana nodrošina ātru atveseļošanos un palīdz izvairīties no komplikācijām. Atbildīga attieksme pret veselību un savlaicīga ārsta apmeklēšana ļauj saglabāt labu pašsajūtu un dzīves kvalitāti ilgtermiņā.
